Kādreizējā svētku zāle, tagad LLU aula, ir 405 m2 liela. Kāda tā bijusi sākotnēji, nav zināms, jo 18. gs. aprakstos minētas tikai tur rīkotās balles, teātra izrādes un pat militāras parādes.
Kādreizējā svētku zāle, tagad LLU aula, ir 405 m2 liela. Kāda tā bijusi sākotnēji, nav zināms, jo 18. gs. aprakstos minētas tikai tur rīkotās balles, teātra izrādes un pat militāras parādes.
1805. gadā franču galmam trūka telpu, jo pils ziemeļaustrumu daļu aizņēma kazarmas un kara hospitālis. Pagalma vienā pusē atradās Angulēmas hercogienes dārziņš, bet otrā pastaigājās ievainotie kareivji. Lai iegūtu papildu telpas, tika uzsākta pils pārbūve, kas stipri izpostīja interjerus. Greznā svētku zāle dienvidu korpusā tika sadalīta divos stāvos, tie savukārt – daudzās nelielās istabiņās. Iebūvētais starpstāvs un daudzās istabiņas 1822. gadā gan tika likvidētas, taču sadalījums atsevišķās telpās palika, tāpat kā palikuši par sešām pēdām pazeminātie griesti. 19. gs. tur atradās Kurzemes gubernatora pieņemamā telpa, kabinets un viesistaba, bet viņa dzīvokļa pārējā daļa sniegusies no zāles līdz bijušajiem hercogienes apartamentiem.
1936. gadā nolēma Jelgavas pilī izvietot Lauksaimniecības akadēmiju. Tās vajadzībām tika izbūvēts dienvidu korpuss, bet 1937. gadā likti pamati jaunam rietumu spārnam. Tāpēc nojauca 1824. gadā celtos staļļus un brīvo atvērumu pret pilsētu aizbūvēja ar divstāvu korpusu pēc profesora Eižena Laubes projekta. Tādējādi zuda Rastrelli iecerētā kompozīcija: pils noslēdzās ciešā četrstūra blokā. Pēc Laubes projekta tika izbūvētas iekštelpas, arī 1805. gadā sagandētā lielo svētku zāle. Tās jaunais noformējums bija tipisks 20. gs. 30. gadu eklektikai, kas smagnēju modernismu sakausēja ar vēsturisko stilu aizguvumiem un tautiskiem motīviem.
Materiāla sagatavošanā izmantota Imanta Lancmaņa grāmata «Jelgavas pils».
