Piektdien notika Zaļenieku amatierteātra pirmizrāde: Gunta Krūmiņa režijā iestudēts Ērika Hānberga darba «Pirmā grēka līcis» dramatizējums.
Piektdien notika Zaļenieku amatierteātra pirmizrāde: Gunta Krūmiņa režijā iestudēts Ērika Hānberga darba «Pirmā grēka līcis» dramatizējums.
Intriga pirms izrādes
Sakiet, ko gribat, bet tradicionālais priekškars teātrī tomēr laupa intrigu, kāda rodama aktieru zālē. Skatītājiem dotā iespēja aplūkot dekorācijas pirms izrādes rosina iztēli par gaidāmajiem notikumiem. Šo variantu bija izvē-lējies arī iestudējuma režisors G.Krūmiņš.
Intriga saistījās arī ar iespējamo autora Ērika Hānberga ierašanos. Tā būtu vienlīdz nozīmīga gan uzveduma autoram un aktieriem, gan skatītājiem. Un autors nelika vilties, pēc izrādes arī «Ziņām» izteikdams savas pārdomas par redzēto.
Intriga katram, kas lasījis Hānberga kāzu reportāžu «Pirmā grēka līcis», varētu būt arī režisora darbs. Daiļdarbs veidots no desmit uzziņām par katru grāmatas varoni. Režisoram bija vajadzīga gan spoža analītiska pieeja netradicionālam prozas darbam, gan – un tas šķiet galvenais – vēlēšanās runāt par Latvijas laukos aktuālām tēmām.
Ē. Hānbergs: – Guntis Krūmiņš ir pieredzējis režisors, viņam ir skatuves izjūta. Savus stāstus rakstīdams, nekad neesmu domājis par šādiem risinājumiem. Man, šķiet, maz kas tur iznāktu, jo «neesmu iesitis roku» darbā, kas raisītos dialogā.
Cilvēks dzīvo tur, kur ieaudzis
«Es īsti nezinu, cik līcī ir bijis māju. Dažai palikuši akmens pamati. Daža stāv tukša. Cita – pustukša. Saskaitīju tās, kur vēl kūp skursteņi. Desmit. Saskaitīju cilvēkus. Četrpadsmit.» Taču arī šiem četrpadsmit, kuri dzīvoja izrādē, «jaunākajam – ap sešdesmit, vecākajam – ap deviņdesmit». Viņi bija tie, kas pirms gadu desmitiem iztika ar nesaprotami niecīgu samaksu par nu jau tikpat nesaprotamām izstrādes dienām. Taču pašu galveno – godprātīgu attieksmi pret darbu, dzīvesprieku un tautas gudrību – šie vīri un sievas prata saglabāt. Par to arī bija šī izrāde.
Ē.Hānbergs: – Laukos jūtama polarizācija. Mēs kopā ar Imantu Ziedoni un Aivaru Berķi, braukdami pa lauku sētām, vairāk redzam pozitīvo. Tiekamies ar varošajiem un darošajiem cilvēkiem un smeļamies ticību, ka arī lauki ar savu sarežģītību, pat traģiskumu radīs kādu izeju no pašreizējām problēmām. Lauku sētas pagastos ir sakoptas. uz tām var skatīties kā uz veselumu, kur nav «aizkūts». Tā arī ir lauku kultūras būtība – veidot veselumu, kas pievilcīgs gan pašiem saimniekiem, gan visai apkārtnei.
«Tā vi’š i’!» «Vai ne, ko, ja, ko?»
Reini Rājumu skatuves pustumsā varēja pazīt uzreiz. Varbūt viņš bija smalkāks nekā Hānberga kurpnieks Reinis, taču stāja, runa, attieksme pret lietām bija tā pati. Viņš bija tas, kurš vienkāršam lauku vīram neraksturīgi neaizmirsa un kopa vietiņu upes līcī, ar kuru saistījās romantiskas atmiņas. Bet varbūt mēs lauku cilvēkos nemaz neesam gribējuši un pratuši saskatīt viņu gara dzīvi, pārņemt viņu dzīves pieredzi? Asprātības un dzīves gudrības izskanēja viņiem pašiem pie garā kāzu galda, kur līča iedzīvotāji bija sapulcējušies, lai nosvinētu Dzidras ievešanu Reiņa mājās. Kāzu galds skatītāju zālē radīja līdzdalības izjūtu. Pirms izrādes režisors teica:
– Gribu, lai skatītāji būtu tuvāk Hānberga varoņiem, skatuve šo tuvības izjūtu nedos.
Gan aizkustinošās, gan humorpilnās ainās Zaļenieku teātra aktieri azartiski spēlēja lauku cilvēkus – to paaudzi, kas pamazām aiziet to pašu ceļu, ko Reinis Rājums, bieži klusām, ikdienišķu darba soli ejot.
Ē.Hānbergs: – Amatieraktierim nav profesionālās sasaistītības. Daudzos gadījumos viņš ārēji nav tik galants, veikls un valodīgs kā profesionālis. Bet viņam ir dabiskums, kas pietuvojas dzīves realitātei.
Pagasta otra puse – uz skatuves
Jelgavas rajona valsts kultūras inspektore Dzintra Zimaiša pēc izrādes atzinās:
– Kārtējo reizi teicu: zāle Zaļeniekos būs atkal pārpildīta. Izrādās – nebija vis – jo otru pagasta pusi Guntis Krūmiņš pratis nolikt uz skatuves!
Ēriks Hānbergs pateicās amatierteātra kolektīvam par viņu redzējumu, atcerējās centrālā varoņa Reiņa Rājuma prototipu un pastāstīja, kā grāmatā tvertie mirkļi turpinās dzīvē.
