Par kultūras namu «Rota» rūpējies gan uzņēmums «Lauktehnika», gan bijušā Jelgavas rajona pašvaldība. Nu tas atrodas pilsētas pārziņā.
Sīciņa, bet īsta Pārlielupes rota, ko pirmajā mirklī pat grūti pamanīt. Tāds starp pilsētas slimnīcu un bijušo cietumu ir kultūras nams, kas jau vairāk nekā 70 gadu Jelgavā pulcējis garīgo vērtību cienītājus. Dzimis ulmaņlaiku zenītā, piedzīvojis karu, iekārtu maiņas, ekonomikas augšupejas un lejupslīdes un vienmēr pastāvējis. Taču patlaban «Rotu» tik ļoti skāris laika zobs, ka atteikts visiem tā kolektīviem. Cerot, ka pēc drīza remonta tas spēs atgūt daļu spozmes un sagaidīt mājās «savējos». Zelta laiki – «Lauktehnika» Vienus no ražīgākajiem laikiem kultūras nama dzīvē iezīmēja piederība uzņēmumam «Lauktehnika». «Toreiz mums gāja ļoti labi. Priekšsēdētājam Jāzepam Kivleniekam kultūra bija vajadzīga. Nevarējām sūdzēties ne par finansēm, ne atbalstu. Mūsu kolektīvi brauca un koncertēja. Rīkojām dažādus pasākumus ne tikai kultūras namā, bet arī ārpus tā. Piemēram, Jāņus. Mums bija viena meža pļava. Katrai uzņēmuma nozarei sadalīts, kurš pļaus, kurš malku vedīs,» atceras aģentūras «Kultūra» direktora vietniece Inta Englande. Pēdējā kultūras nama «Rota» direktore, kura kultūras notikumu virpuli Pārlielupē grieza teju desmit gadu, vadības grožus pārņemot no pašreizējās Jelgavas novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītājas Dzintras Zimaišas. Atmiņā no tā laika daudziem palikušas arī balles un citi sarīkojumi. «Jau nedēļu pirms Jaunā gada ballēm mūsu māksliniece, kā smējāmies, «karājās» griestos un formēja zāli, lai apmeklētājiem būtu patīkami ieiet. Tur pulcējās 500 – 700 cilvēku. Īpaši veidojām programmu, lai tā būtu augstvērtīga un pašiem patiktu,» stāsta kādreizējā «Rotas» kultūras dzīves organizētāja.«Rotai» sava aura Tomēr deviņdesmito gadu sākumā līdz ar padomju laika saimniekošanas sabrukumu, kas spēcīgi skāra arī «Lauktehniku», smagu triecienu saņēma arī kultūra. Uzņēmuma nozares pakāpeniski atdalījās, kamēr no bijušās godības pāri palika vien ēdnīca, kultūras nams un sporta zāle (tās darbojas joprojām). Lai izdzīvotu, kultūras nams pārtapa bezpeļņas SIA, stāsta I.Englande. Štati tika samazināti līdz minimumam, bet palikušie saņēma vien niecīgu 15 latu algu. «Dzīvojām, strādājām, bet sapratām, ka ilgi tā vairs nevar. Nav attīstības. Gāju pie toreizējā Jelgavas rajona vadītājiem un lūdzu, lai ņem mūs savā paspārnē,» min kultūras nama vadītāja, atzīstot, ka līdz ar pāriešanu Jelgavas rajona pakļautībā situācija krietni uzlabojās. Atkal varēja raisīt spārnus radošām idejām. Tās guva lielu atsaucību gan rajona ļaudīs, gan pilsētniekos. «Rota bija nams ar savu auru. Veidojām pasākumus, kādu nebija pilsētā. Piemēram, lielu rudens ražas tirgu ar visiem «umurkumuriem». Ļoti daudzi atceras lieliskās balles, ko parasti vadīja kāds populārs aktieris. Sarīkojumus, kuros piedalījās Kārlis Sebris, Elza Radziņa, Vera Skurstene, dzejniece Anda Līce un citi. Kinolektorijus. Cilvēki nāca un jutās kā viena ģimene,» tā laika intīmo noskaņu raksturo I.Englande. To nespēja izjaukt pat slimnīcas un cietuma tuvums, kaut dažkārt šo iestāžu klātbūtne ierobežoja. «Piemēram, nedrīkstējām vēlu trokšņot, kā arī iet pārāk tuvu žogam, jo tur staigāja apsargi ar suņiem,» atceras vadītāja.Kultūras nams jāsaglabāLai noturētu kultūras dzīves intensitāti, liela nozīme ir arī attīstītai infrastruktūrai. Ar laiku «Rotā» tā sāka «klibot». Lielākās problēmas sagādāja griesti, elektroinstalācija. Kvalitatīvas skaņu aparatūras trūkums. Neveiksmīgais skatuves risinājums. «Atjaunojot kultūras namu, par skatuvi nebija īsti padomāts. Uz tās var uziet tikai no priekšas, trūka kulišu, skatuves aizmugures. Tāpēc bija grūti veidot kaut vai mazā sastāva teātra izrādes,» atzīst I.Englande. Tā kā Jelgavas rajonam tādu līdzekļu nebija un kultūras nams pašvaldībai kļuva par zināmu nastu, tā nolēma no «Rotas» atteikties. 1998. gadā kultūras iestāde ar visu tā saimi pārņēma pilsēta. I.Englande min, ka līdz ar šo soli kultūras nama darbības koncepcijā būtiskas izmaiņas neradās. Pozitīvi, ka nams kļuva par patstāvīgu juridisku iestādi ar savu finansējumu. Izmaiņas nesa 2002. gads, kad, apvienojot «Rotu», pilsētas kultūras namu un Jelgavas Domes Kultūras centru, izveidojās aģentūra «Kultūra». «Sākumā bija doma tur turēt speciālistu. Taču sākām aktīvi darboties aģentūrā un pasākumus lielākoties organizēt pilsētas kultūras namā, jo tur ir piemērotāka infrastruktūra. «Rota» patlaban palikusi kā mēģinājumu telpas septiņiem kolektīviem. Kultūras namā notiek arī dažādi korporatīvi pasākumi. Tur pulcējas veco jelgavnieku klubs «Sendienas»,» stāsta I.Englande. Viņa pārliecināta, ka namam noteikti ir un būs sava vieta pilsētas kultūras kartē. Piemēram, lai rīkotu nelielus komercpasākumus, kuriem gan vēl jāsagaida sava renesanse. Taču līdz tam «Rotai» nepieciešams pamatīgs remonts. Vietējās nozīmes kultūras piemineklis, kas piedzīvojis dažādu laikmetu elpu, būtu to godam nopelnījis. «Rota» – grandiozo Pļaujas svētku lieciniecePļaujas svētki radušies ļoti sen kā vasaras beigu iezīme. 20. gadsimta pirmajā pusē, Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, tie tika romantizēti un veidoti kā plašs teatralizēts uzvedums ar profesionālu aktieru līdzdalību. Labākie Latvijas komponisti un dzejnieki sacerēja Pļaujas svētkiem veltītas grandiozas izrādes, kuras apmeklēja valsts augstākās amatpersonas. Vieni no nozīmīgākajiem Pļaujas svētkiem notika 1937. gadā Jelgavā. Tie tika izmantoti arī, lai nosvinētu Kārļa Ulmaņa 60 gadu jubileju. Apsveikt vadoni bija ieradušās 60 Latvijas pilsētu galvas, 19 apriņķu vecākie, 570 pagastu vecākie un 504 pagastu tiesu priekšsēdētāji. Latvijas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs R.Dzērve, sveicot K.Ulmani, pasniedza zeltā kaldinātu vārpu vainagu, kurš sastāvēja no 60 vārpām. Svētku noslēgumā tika izspēlēta Pļaujas svētkiem īpaši sacerēta Aleksandra Grīna luga, kuras beigās galvenā loma tika piešķirta K.Ulmanim. Svētkus ievadīja vērienīga Zemgales apgabala izstāde. Tajā piedalījās visas Zemgales pilsētas ar savām iestādēm un saimniecības ar saražoto. Izstāde parādīja sasniegto valstī tās pastāvēšanas laikā. No plašās izstādes teritorijas un daudzajiem paviljoniem kā tā laika liecinieks saglabājies pašreizējais kultūras nams «Rota», kuru cēla kā banku paviljonu.No Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja materiāliem
«Rotā» mēģinājuši Bērnu un jauniešu deju kolektīvs «Ieviņa» Deju kolektīvs «Laipa» Jelgavas Jaunais teātris Jelgavas bigbends Jauniešu koris «Mītava» Bērnu vokālā studija «Rotiņa»Visu sāka no jaunaIlze Rimša, bijusī kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja Lauktehnikas kultūras namā sāku strādāt līdz ar tā atklāšanu. Tajā dienā no rīta kopā ar direktori Dzintru Zimaišu līdzinājām grants čupas, bet pēcpusdienā jau vajadzēja sapostām kāpt uz skatuves. Atklāšanas pasākumā piedalījās arī Imants Kokars. Laiku «Lauktehnikas» kultūras namā varu raksturot kā ļoti aktīvu. Visu vajadzēja sākt no jauna. Rīkojām daudz pasākumu. Kinolektorijus ar Eduarda Pāvula, Gunāra Cilinska un Aloiza Brenča piedalīšanos. Pie mums strādāja dievīga māksliniece Anna Ziemele. Tajā laikā tika likti spēcīgi pamati pašdarbībai. «Lauktehnikas» kultūras namā toreiz nostrādāju trīs gadus, bet nu esmu atgriezusies «Rotā» kā Jaunā teātra aktrise. Jāsaka gan, ka sāp sirds, cik ļoti pa šiem gadiem viss noplucis. Novēlu kultūras namam atplaukt un tapt tādam, kāds tas bija atklāšanā.
