Gribētājiem izveidot jaunu cukura ražošanas rūpnīcu Latvijā rūpīgi jāpārdomā savs ieguldījums, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Viņa atgādināja, ka līdz 2016.gadam cukura nozarē darbojas kvotu sistēma. «Mēs no tās izstājāmies, zemnieki un rūpnīcu īpašnieki saņēma kompensācijas, tā ka šajā sistēmā vairs nevaram piedalīties,» norādīja Straujuma.Jaunas cukura rūpnīcas celšana pēc 2016.gada var nebūt labs ieguldījums. «Es ļoti lūgtu tos investorus, kas domā par šādas rūpnīcas celšanu jau pēc 2016.gada, rūpīgi izvērtēt savu ieguldījumu, vai tas atmaksāsies, vai tas maz būs pelnošs bizness. Vēlos uzsvērt, ka pēc 2016. gada nekāda valsts atbalsta šai nozarei vairs nebūs,» pastāstīja ministre un atzina, ka laikā, kad Latvijā vēl tika ražots cukurs, cukura nozari atbalstīja valsts.«Nevienam nav noslēpums, ka cukura nozare Latvijā tika saudzīgi uzturēta. Ja mēs būtu reāli atvēruši tirgu, kā, piemēram, to izdarīja Igaunija, cukura nozare vienkārši nebūtu bijusi konkurētspējīga. Igaunijā nav savu cukurfabriku,» teica Straujuma.«Es tiešām ceru, ka tie cilvēki, kuri runā par cukura ražošanas atjaunošanu, ļoti rūpīgi izvērtēs potenciālās ražošanas rentabilitāti, cenas. Iespējams, ka šāds bizness var pastāvēt. Iespējams, ka, ienākot jaunām tehnoloģijām, ražojot kādus nišas produktus, šāda ražošana ir iespējama, bet tad tas būs tikai un vienīgi investoru risks. Valsts atbalsta šai nozarei vairs nebūs, tas ir skaidrs,» uzsvēra zemkopības ministre.
