«Zemgales pienam» pagājušais gads bija piektais akciju sabiedrības statusā.
«Zemgales pienam» pagājušais gads bija piektais akciju sabiedrības statusā. Iepirktā piena apjoma ziņā uzņēmums ar vairāk nekā 16 tūkstošiem tonnu Latvijā ierindojies desmitajā vietā (ducis lielāko uzņēmumu savācis 77 procentus no kopējā iepirkuma valstī). Salīdzinot ar 1997. gadu, tas gan ir par 6,5 procentiem mazāk. Piena pārstrādes uzņēmuma neto apgrozījums pērn pārsniedzis 2,5 miljonus latu. Taču kopumā saimnieciskās darbības bilance ir negatīva un saimniekošana nesusi zaudējumus.
Svarīgs piena pārstrādāju darba un produkcijas kvalitātes nosacījums ir piena sagāde. Lielākā daļa piena (47,4 procenti) piegādāta no statūtsabiedrībām. Tām ar 31,2 procentiem seko individuālie piegādātāji, bet pārējais ir zemnieku saimniecību devums. Šogad «Zemgales piens» līdzīgi pārējiem nozares uzņēmumiem, lai attaisnotu uzticīgo piena piegādātāju un akcionāru intereses, nobriedis ierobežot to piegādātāju īpatsvaru, kas pienu pārdod vienīgi vasarā.
Iepirkuma cenu sola noturēt
Labvēlīgākie iepirkšanas apstākļi pērn bijuši pirmajā ceturksnī, kad iepirkts par pieciem procentiem piena vairāk nekā gadu pirms tam. Nākamajos divos ceturkšņos radušās problēmas ar pārstrādi, tāpēc produkcija daļēji realizēta Igaunijā. Līdz ar krīzi Krievijā gada pēdējā ceturksnī piena iepirkšana kļuvusi nerentabla, tāpēc samazinātas iepirkuma cenas. No maija vidus par dzesētu augstākās šķiras pienu maksāti deviņi santīmi litrā. Cenu pazemināšana gada otrajā pusē izraisījusi neapmierinātību piegādātājos.
Vidējais iepirktā piena tauku saturs nedaudz pārsniedz četrus procentus, vislielākais (4,8 procenti) tas bijis individuālo piegādātāju produkcijā, bet statūtsabiedrībās – gandrīz par procentu zemāks. Iepirkuma cenas mainījušās četras reizes gadā. Vidēji piens pirkts par 91,72 latiem tonnā, kas ir par 0,59 latiem vairāk nekā 1997. gadā. Šogad uzņēmums domā iepirkuma cenas noturēt iepriekšējā līmenī, vasarā par piena tonnu solot vidēji 70 latu, aukstajā periodā – 80. Savukārt Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība jau maijā prognozējusi ievērojamu cenu kritumu. «Zemgales pienam» vidējo cenu maijā izdevies noturēt – 81,38 lati par tonnu.
Norēķinos ar piegādātājiem uzņēmums saglabājis tendenci pakāpeniski samazināt parādu apjomu. Valdes priekšsēdētājs Raimonds Golgāns akcionāriem solīja turpināt samazināt parādu, lai norēķinu uzkrājumi nepārsniegtu pērn noturēto pusotra mēneša robežu.
Sviestu izdevīgāk ražot pašu uzņēmumā
Atšķirībā no citiem pārstrādātājiem «Zemgales piens» pērn produkciju nav eksportējis un līdz ar to nav saņēmis subsīdijas. Līdzās tradicionālajam produkcijas klāstam (dažāda treknuma pienam un krējumam, biezpiena pastām, krēmiem, tortēm) tiek ražotas jaunas preces: četru veidu krēmi dažādos fasējumos, salātu krējums, sāļā pasta un izlejamais jogurts ar piedevu gabaliņiem. «Zemgales piens» ir uzņēmums, kam Tallinas piena kombināts uzticējis Latvijas produkciju fasēt Igaunijas tarā ar firmas zīmi «Sveiks». Vairākiem produkcijas veidiem parādījies jauns noformējums.
Sviests ir ražots kaimiņrajona uzņēmumā. Diemžēl ar zaudējumiem, jo realizācija nav segusi pārstrādes izdevumus. Tas lielu tiesu tādēļ, ka Latvijas ražotāji Krievijas krīzes dēļ bija spiesti orientēties uz vietējo tirgu, turklāt vasarā aktivizējās negodīga konkurence un tika noteiktas dempinga cenas. Sviesta vidējā realizācijas cena svārstījusies ap 1680 dolāriem, labākajā gadījumā ap 1700 dolāru tonnā jeb 25 – 30 procentu zem pašizmaksas. Šā gada pirmajā pusē, lai sviesta ražošana neradītu zaudējumus, to sāks ražot tepat Jelgavas uzņēmumā.
Visiem spēkiem jāsaglabā noieta tirgus
Kopumā pērn saražotas 41,5 tonnas sviesta, kas ir par 38 procentiem vairāk nekā 1997. gadā. Par 21 procentu audzis saražotā piena apjoms, par 13 – skābpiena produkcijas, par 33 – saldā krējuma apjoms. Vājpiena produkcija saražota iepriekšējā līmenī, bet skābais krējums – par piekto daļu mazāk. Palielinājusies vājpiena produkcijas realizācija, toties pieprasījums pēc dārgākajiem pilnpiena produktiem samazinājies. Tas saistīts gan ar vietējā tirgus pārblīvētību, gan Lietuvas produktu ievešanu, gan iedzīvotāju knapo rocību.
80,8 procenti iepirktā piena pārstrādāti pašu uzņēmumā, pārējā izejvielu daļa realizēta citiem Latvijas un Igaunijas pārstrādes uzņēmumiem. Salīdzinājumā ar 1997. gadu, kad izejvielu tālāka realizācija zemās kvalitātes dēļ nesusi zaudējumus, pērn to reizē ar laboratorijas aprīkošanu ar jaunām iekārtām izdevies novērst.
Produkcija realizēta pašu rajonā, Dobelē un galvaspilsētā. Tirgus paplašināšana galvaspilsētā notikusi, pateicoties sadarbībai ar tirdzniecības firmu «Livonija». Arī turpmākā uzņēmuma darbība un piena piegādātāju nostāja lielā mērā būs atkarīga tieši no noieta tirgus. Tādēļ līdzšinējās pozīcijas visiem spēkiem jācenšas noturēt.
Kapitālieguldījumi atkarīgi no investīciju piesaistes
Strādājošo skaits pagājušā gadā saglabājies iepriekšējais – Jelgavā nodarbināti 146 cilvēki, Dobelē un Bēnē – attiecīgi 28 un 13. Vidējā alga 1998. gadā pieaugusi līdz 120 latiem. Toties šogad notikusi piena savākšanas maršrutu optimizācija, līdz ar to šajā struktūrā nodarbināto skaits samazinājies par 10 – 15 procentiem.
Rudenī uzņēmums ieguvis valsts kvalitātes atbilstības sertifikātu, kā arī Krievijas sertifikātu, kas izdošanās gadījumā ļaus produkciju eksportēt. Ievērojami kapitālieguldījumi «Zemgales pienā» nav izdarīti, kaut gan vajadzības ir (28 procenti iekārtu atzīstamas par savu laiku nokalpojušām). Ražošanas telpu sakārtošanai atvēlēta minimāla summa. To ietekmējušas līzinga saistības. Tajās ietilpst arī pēdējos gados sešiem piena ražotājiem uz pēcmaksu uzstādītās sešas dzesēšanas un viena slaukšanas iekārta. Piena piegādātāji izmanto arī iespēju iegādāties uzņēmumā minerālpiedevas barībai, preses auklas un citas ganāmpulka uzturēšanai vajadzīgas lietas. Šogad jaunu saistību uzņemšanās nav paredzēta, lai gan «noturēties zirgā» bez nopietniem ieguldījumiem pašreizējos apstākļos būs grūti. Tāpēc meklējami investīciju piesaistes un apgrozāmo līdzekļu vairošanas varianti, kas nenāksies viegli.
«Zemgales piena» privatizācijas rezultāti ievērojami atšķiras no sākotnēji iecerētajiem, un uzņēmums ir zaudējis kādreizējo akcionāru interesi. Šis ir pēdējais gads, kad akcionāriem jānorēķinās par «Zemgales piena» akcijām. Taču piena piegādātāji un uzņēmuma darbinieki, ņemot vērā akciju sākotnējo sadali, atvēlētajā laikā saistības pilnībā nav nokārtojuši. Arī likumos nav noteikts, ko darīt ar neapmaksātajām akcijām. No vienas puses tā ir akcionāru vaina. Taču jāņem vērā, ka situācija lauksaimniecībā piecu gadu laikā ir krietni mainījusies, un ne jau uz labo pusi. Par kļūdu atzīstams tas, ka likums pieļāva ilgstošu akciju izpirkšanu. Līdz ar to uzņēmums nav guvis nekādu ekonomisko labumu.
Zvērinātā revidente Gaida Kalniņa situāciju vērtē kā nopietnu, bet konkurenci nozares tirgū – kā milzīgu. Tāpēc uzņēmumam rūpīgi plānojama turpmākā darbība un naudas
plūsma, lai noturētos uz līdzšinējās robežas.
Pārstrādātāju situācija ietekmē lauksaimniekus
Akcionārs Vitauts Paškausks norāda, ka tik smaga situācija piena pārstrādātājiem nav tikai Jelgavā. Tas savukārt negatīvi ietekmē lauksaimnieku stāvokli. Bet valdība ar pašu tirgus aizsardzību nenodarbojas un ļauj lietuviešiem to tikai pasliktināt. Šinī gadā «Zemgales pienam», kaut gan tiek piekopta dempinga cenu politiku un ir citas problēmas, vajadzētu noturēt iepriekšējā gada realizācijas apjomus.
Jānis Eliass no SIA «Krimūnas» (piegādā apmēram septiņus procentus piena) bēdīgi secina, ka pēdējos gados no valdības nekas, izņemot lauksaimnieku iznīdēšanas politiku, nav sagaidīts. Tik daudzinātās subsīdijas vairumā gadījumu līdz ražotājam nemaz nenonāk, bet iegulst dažādās mērķprogrammās. Nu kārta pienākusi arī piena ražotājiem.
Kad piena iepirkuma cena saimniecībai, kur ir simts un vairāk brūnaļu, nokrītas zem astoņiem santīmiem, tā ražošana vairs neatmaksājas un jāraugās uz ganāmpulka likvidēšanas pusi. Šajā vietā mazāka piena devēju skaita īpašnieki savā starpā bilda, ka zemā cena ir nerentabla neatkarīgi no govju skaita saimniecībā. Skaļāk izteikt savu domu acīmredzot nebija nozīmes – tāpat skaidrs, ka katram tuvāks savs krekls.
