Ozolnieku novada pašvaldība kopš 2007. gada piesaistījusi 800 tūkstošus latu no ES un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta. Salīdzinājumam – kaimiņu Jelgavas novads, kur ir tikai nepilnas trīs reizes vairāk iedzīvotāju, šajā laikā saņēmis aptuveni 11 miljonus latu. Tādējādi projektiem, ko citur īsteno par ES naudu, Ozolnieki tērē savus līdzekļus. Tagad gan pašvaldības vadība sola situāciju labot un pieņemt papildu darbiniekus projektu sagatavošanai.
Veloceliņi Ozolniekos gar Rīgas ielu un Brankās, Ozolnieku tautas nama, kā arī stadiona rekonstrukcija, flīģeļa iegāde mūzikas skolai. Kopumā no dažādiem ES fondiem un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta 2007. – 2013. gada plānošanas periodā tiek īstenoti astoņpadsmit projektu 800 tūkstošu latu apmērā.Ielas rekonstruē pašiPērn pašvaldība iesniedza Eiropas Reģionālās attīstības fondam 418 tūkstošu latu vērta projekta «Satiksmes drošības uzlabojumi Ozolnieku novada Ānē» pieteikumu. Taču saņēma atteikumu, bet tā apstrīdēšana bija neveiksmīga. «Mums paskaidroja, ka pārāk lielus līdzekļus prasām asfalta atjaunošanai, nevis tieši satiksmes drošībai,» ar sarūgtinājumu stāsta novada izpilddirektors Pēteris Veļeckis. Taču pašvaldība no savas ieceres neatkāpās un, ieguldot 520 tūkstošu latu pašu naudas, šoruden projektu tomēr īstenoja. Līdzīgi par ES līdzekļiem bija iecerēts rekonstruēt Skolas ielu Ozolniekos. Investīciju projektu speciāliste Antra Pošeika stāsta, ka bija domāts iztaisnot diezgan bīstamo ielas līkumu pie luterāņu baznīcas. Pēc atteikuma pašvaldība renovāciju veica par pašu līdzekļiem, tiesa, līkumu neiztaisnoja.Investīciju piesaistei viena speciālistePie veiksmīgākajiem Ozolnieku novada investīciju projektiem A.Pošeika min bērnudārza «Zīlīte» siltināšanu, Ozolnieku tautas nama, Teteles Bērnu un jauniešu centra renovāciju, veloceliņu ierīkošanu gar Rīgas ielu Ozolniekos un Brankās. Kopumā 37 procentus no ES līdzfinansējuma pašvaldība izlietojusi projektos, kas saistīti ar satiksmes drošības uzlabošanu, 35 procentus – sabiedrisko ēku atjaunošanai, pārējos – citās jomās. Novada pašvaldības administrācijā A.Pošeika ir vienīgā speciāliste projektu investīciju jomā. Projektus ES līdzfinansējumam patstāvīgi iesniedz Izglītības pārvalde un namu apsaimniekošanas pašvaldības uzņēmums «Ozolnieku KSDU». Turpat blakus Jelgavas novadā Attīstības nodaļā strādā desmit darbinieku.«Dažkārt ir jārisina dilemmas. Piemēram, nelaidām garām izdevību pieteikties Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai izsludinātajam konkursam, lai saņemtu līdzfinansējumu Ozolnieku tautas nama teritorijas labiekārtošanai. Taču ir skaidrs, ka mēs nevaram labiekārtot tautas nama apkārtni, pirms nav ieguldītas zemē jaunās ūdensvada caurules, ko paredz jau iepriekšējā plānošanas periodā Kohēzijas fonda atbalstītais 2,7 miljonu projekts ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībai,» stāsta A.Pošeika. Viņa piebilst, ka nezinātājam varētu šķist, ka Ozolniekos netiek pietiekami piesaistīti ES līdzekļi. Taču esot jāņem vērā, ka mazajām pašvaldībām iespējas piedalīties projektu konkursos atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ir ierobežotas. Turklāt Ozolnieku novadam zināmus ierobežojumus ES līdzekļu piesaistē radot augstais attīstības koeficients. Novada izpilddirektors P.Veļeckis atzīst, ka saistībā ar valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem nākamgad naudas pašvaldībai būs mazāk, tādēļ tiekot domāts par spēju stiprināšanu ES līdzekļu piesaistē. Domes priekšsēdētājs Māris Ainārs teic, ka neesot daudz tādu pašvaldība, kas par savu naudu var celt uzreiz divus bērnudārzus, plāno būvēt skolai ceturto stāvu un citus iedzīvotājiem nozīmīgus objektus. Sporta pilis mežā Ozolnieku novadā nebūvē, viņš saka, tā atgādinot «Ziņu» rakstīto par Jelgavas novada vēlmi celt miljons latu vērtu sporta halli pie Kalnciema vidusskolas. Taču arī viņš atzīst, ka ES līdzekļu piesaistē pašvaldības resursi tiks palielināti.
