Nākamā gada vasarā no 28. jūnija līdz 5. jūlijam Rīgā notiks XXII Vispārējie latviešu dziesmu svētki un XII Deju svētki.
Nākamā gada vasarā no 28. jūnija līdz 5. jūlijam Rīgā notiks XXII Vispārējie latviešu dziesmu svētki un XII Deju svētki. Tie notiek ik pēc pieciem gadiem, piemērojoties Dziesmu svētku jubilejas apaļajiem skaitļiem, un šoreiz tie būs 125 gadi.
«Šī ir universāla tradīcija, kas citur nekur netiek piekopta,» stāsta E. Melngaiļa Tautas mākslas centra direktors Jānis Kurpnieks. «Mēs esam tik bagāti, ka vienos vispārīgos dziesmu svētkos visi dziedošie latvieši nevar sanākt kopā, tādēļ atsevišķi notiek arī skolēnu dziesmu svētki. Tas ir brīnišķīgi, ka latvieši prot gan dziedāt, gan dejot, ka mums ir šādi svētki. Lietuviešiem, piemēram, tādu nav.»
Sākumā bija tikai dziesmu svētki, bet nu jau 12. reizi būs arī deju svētki.
Kā stāsta Jānis Kurpnieks, mūsu dziesmu svētku tradīcijas sēkla ir tik plaši sēta, ka radušies Baltijas valstu un ziemeļvalstu dziesmu svētki. Tie ir citādi, dziesmas skan astoņās valodās. 1995. gadā pirmo reizi tie notika Rīgā, un mūsu tauta te bija aizsācēja, saknes ir pie mums.
Protams, dziedātgribētāju ir daudz, tādēļ vajadzīgas skates, lai noteiktu labākos.
«Neatņemama sastāvdaļa ir dziesmu kari,» klāsta Kurpnieka kungs. «Skates pilda divas funkcijas. Pirmā ir repertuāra pārbaude, jo lielas kopmēģināšanas nevar notikt, repertuārs ir jāapgūst katram korim mājās. Otra ir šī karu funkcija. Tie ir mākslas kari, notiek sacensība, kurā katrs cenšas sevi parādīt spožāk. Tie neizpaliks arī šajos dziesmu svētkos.»
Jelgavā svarīga ir šī pārbaudes funkcija, lai noteiktu uzvarētājus un varētu gatavoties nākamajai kārtai – fināla skatei, kas notiks Rīgā un kurā noteiks dziesmu svētku laureātus.
Atlase notiek arī deju kolektīvos un pūtējorķestros, jo arī viņiem ir skates un laureātu noteikšana.
1998. gada Dziesmu un deju svētki atšķirsies no iepriekšējiem, jo tiks atjaunotas tērpu skates tradīcijas nolūkā mainīt attieksmi pret tautastērpu. Attieksmi, kas padomju laikā ir sašķobījusies. Tērpu skate nebūs obligāta. Pēdējā svētku dienā būs tās fināls. Latvijas laikā šādas skates notika.
Līdztekus dziedāšanai un dejošanai notiks arī citi pasākumi. Rīgā būs tautas lietišķās mākslas meistaru izstāde, kur varēs apskatīt no visiem Latvijas novadiem atvestos mākslas pulciņu darbus (keramika, audumi, pinumi, adījumi). Protams, darbiem būs sava atlase.
Svētkos ieradīsies arī folkloras ansambļi, kas rādīs citiem savu tautas mūzikas prasmi.
Uz jautājumu, kas veido svētku repertuāru, J. Kurpnieks atbildēja: «E. Melngaiļa Tautas mākslas centra paspārnē ir izveidota speciāla grupa, kurā strādā arī vadošie diriģenti. Tā ir atbildīga par Dziesmu svētku repertuāru. Ir uzklausītas vadošo diriģentu domas. Izveidoto repertuāru apstiprinās mākslinieciskā padome.
Deju svētkiem būs divas programmas. Pirmo jau pagājušajā gadā iesniedza novadu vadošie horeogrāfi. No Zemgales novada virsvadītājs būs Vilis Ozols. Otra būs nakts programma, kas nenotiks stadionā, bet slēgtā hallē. Tā būs intrigējoša un interesanta, mūzikas ziņā visi būs jaundarbi, kuru autori ir Juris Kulakovs, Mārtiņš Brauns, Raimonds Pauls.
Arī pūtēju orķestriem būs sava programma, taču šogad to loma būs mazāka nekā iepriekšējos gadus. Viņi piedalīsies nobeiguma koncertā, gājienā, būs arī pašiem savs koncerts Rīgas Filharmonijas zālē.»
Notiks vēl daudzkas cits. Tautas mākslas diena, dalībnieku balle, daudzi sarīkojumi risināsies brīvā dabā – parkos. Tajos tiks iesaistīti arī viesu kolektīvi, kas šoreiz nebūs mazums. Trešo reizi pēc kārtas piedalīsies trimdas kolektīvi.
«Es gribētu pateikt pāris vārdu par Jelgavu, jo pats trīs dziesmu svētkos esmu bijis kopā ar Jelgavas rajona pašdarbniekiem,» saka E. Melngaiļa Tautas mākslas centra direktors. «Prieks ir par to, ka Zemgale nekad nav darījusi kaunu ne dziesmu, ne deju svētkos. Cerams, arī šajos svētkos mēs būsim vieni no labākajiem, jo mums ir lieliski deju svētku virsvadītāji – Vilis Ozols un Gunta Škapare, pūtēju orķestris «Jelgava». No koriem pēdējos svētkos spilgti ir bijuši «Skali» un «Zemgale». Arī lietišķās mākslas studijas mums ir jo sevišķi kuplas, vēl folkloras ansambļi. Mums ir ko rādīt!»
Dziedātāju un dejotāju skaits nemazinās. Šie svētki ir svēta lieta un nebeidzama tradīcija. Tie, kas dzied, ir tautas labākā daļa. Vai ne?
