Par īstu augstas raudzes emocionāli un garīgi piesātinātu notikumu izvērtās Jelgavas aģentūras «Kultūra» jauktā kora «Zemgale» 50 gadu jubilejas koncerts. Sestdien tas notika tai pašā akustiski skanīgajā zālē (ne velti koncerta vadītājs Orests Silabriedis to pamanījās nodēvēt par vienu no labākajām koncertzālēm Zemgalē), kur pirms 50 gadiem kora pirmais mēģinājums, – Jelgavas Valsts ģimnāzijā (toreiz gan to sauca par 2. vidusskolu). 1961. gadā pie diriģenta pults bija Imants Kokars, 2011. gadā – Zane Stafecka un Ingus Leilands.Maestro I.Kokaram, tāpat kā citiem bijušajiem diriģentiem, koncerta nobeigumā bija iespēja stāties pie «Zemgales» vadības pults vēlreiz. Pasākums izvērtās par lieliskiem tagadējo un iepriekšējo diriģentu, kormeistaru, koncertmeistaru un galvenokārt jau pašu dziedātāju svētkiem, ko palīdzēja īstenot arī speciāli jubilejai šūdinātie koncerttērpi.«Koris «Zemgale» savas pastāvēšanas laikā atskaņojis ārkārtīgi dažādu repertuāru – no rokoperām līdz baznīcas mūzikai –, tādēļ arī savstarpēji atšķirīgie muzikālie tēli raksturo kora daudzpusīgo radošo darbību,» tā jubilejas koncerta repertuāra izvēli pamatoja kora tagadējā mākslinieciskā vadītāja Z.Stafecka.Ievērojamu jubilejas koncerta daļu veidoja mūsdienu latviešu autoru a cappella skaņdarbi, kas prasa lielu kora meistarību, – Uģa Prauliņa «Dievaines», divas Haraldam Mednim veltītas dziesmas ar Māras Zālītes tekstu, ko mūzikas skaņās ietērpis Arturs Maskats. «Zemgale» atskaņoja arī mūsdienu kormūzikas meistarstiķi Ērika Ešenvalda «Aizej, lietiņ», bet Pētera Butāna un Friča Bārdas cikla «Mīlestības dziesmas» skanējumu kuplināja ansamblis «Tango Sin Qinto», solisti Evija Martinsone un Jānis Kurševs. Koncerta režisore – Ingrīda Vilkārse.«Koris «Zemgale» skan pavisam citādi nekā manā laikā, bet labi,» pēc koncerta «Ziņām» rezumēja Maestro I.Kokars. «Malači, turas gluži kā Nāves salā,» sev raksturīgajā manierē pajokoja latviešu kormūzikas leģenda.
