Jūrā tāpat kā upē vai ezerā zivs ir jāmeklē.
Jūrkalnē 69 komandu klātbūtnē 5. un 6. novembrī notika Latvijā pirmais jūras čempionāts makšķerēšanā no krasta, kas turpmāk tiks dēvēts daudz oficiālāk – Latvijas čempionāts jūras makšķerēšanā. Tā kā šāda veida pasākums pie mums risinājās pirmo reizi, ir vērts pastāstīt tuvāk.69 komandas, kas pieteicās, patiesībā nav daudz, ja salīdzinām ar to, ka gribētāju bija divreiz vairāk. Daudz ko nosaka organizatoriskas iespējas, jo, katrā komandā esot pa diviem cilvēkiem, sektora garums ir 40 metru. Tātad tiesnešiem jākontrolē 2,8 kilometri krasta līnijas, un tas nemaz nav tik maz. Uzreiz jāteic, ka organizatoriskā līmenī sacensības notika godam, bet par visu pēc kārtas. Pirmsstarta vēsmasVispirms, protams, noteikumi. Katrā komandā piedalās divi cilvēki. Atļautais makšķeru skaits nedrīkstēja pārsniegt četras vienības. Sacensības risinājās divās kārtās ar stundas pārtraukumu, kuras laikā tika svērtas zivis. Sākums 5. novembrī pulksten 15.30, bet pirms tam notika sektoru izloze. Tas, ka šim apstāklim būs liela, ja ne lielākā nozīme, bija skaidrs jau pirms tam. Pirmā sacensību kārta notika līdz pulksten 23, tad stunda zivju svēršanai, kuras laikā makšķerēt tika aizliegts. Otrais maču posms sākās pusnaktī un ilga līdz pulksten 11. Galvenais uzdevums – maksimāli ātri mēģināt ik kārtā katrai komandai saķert 10 kilogramus zivju. Lomā drīkstēja paturēt tikai tās, kas pēc Latvijas makšķerēšanas noteikumiem nebūtu zibenīgi jālaiž atpakaļ tur, no kurienes izvilktas. Tātad tās drīkstēja būt plekstes, akmensbutes (ne vairāk kā piecas uz vienu dalībnieku) un mencas (arī ne vairāk kā piecas vienā kārtā). Protams, varēja gadīties arī kāda vimba, tomēr, kā pierādīja sacensības, lomos bija tikai un vienīgi butes. Tā kā pēc noteikumiem vēl joprojām (cerams, ka nākamgad gan vairs tā nebūs) pieļaujamais noķerto bušu daudzums ir līdz pieciem kilogramiem uz cilvēku, maģiskie 10 kilogrami bija kā kritērijs sacensību priekšlaicīgai pabeigšanai. Kā kompensācija par katru atlikušo stundu līdz katras kārtas noslēgumam pie loma tika pieskaitīti 0,5 kilogrami. Iebrišana ūdenī atļauta tikai līdz celim, tas visus sacensību dalībniekus nostādīja vienādās pozīcijās. Tas, protams, skatījumā no krasta puses. Taču butes domāja nedaudz citādi.Laimīgā loterijaVienmēr esmu teicis, ka jūrā tāpat kā upē vai ezerā zivs ir jāmeklē. Daudziem tas šķiet dīvaini, bet, lūk, dzīvs pierādījums tam, ko teicu. Pirmajās stundās pēc starta bija veselas sektoru rindas, kas vilka mazas pusplaukstas plekstes, kamēr turpat blakus tik smalkas zivis neredzēja vispār. Protams, ka pēdējiem ar pirmajām izvilktajām zivīm 10 kilogramu sapnis sāka piepildīties diezgan ātri. Savukārt citiem nācās plekstes laist atpakaļ, jo vēl viens noteikums bija pieļaujamais minimālais izmērs, kas nedrīkst būt mazāks par 13 centimetriem. Pārsvarā butes turējās pie pirmā sēkļa, un izdarīt tālus metienus nevajadzēja. Diezgan negaidīts daudziem sacensību dalībniekiem bija atklājums, ka šajās dienās butes vislabprātāk ķērās uz sliekām, nevis krevetēm, reņģēm, brētliņām, vimbu vai raudu filejām. Šo atziņu bija guvuši tie, kas Jūrkalnē pirms mačiem bija atbraukuši patrenēties. Bieži vien ir tā, ka butes labāk ņem dienā, bet naktī cope apsīkst, vai otrādi. Šoreiz kas ļoti negaidīts notika svētdienas rītā, kad aptuveni no pulksten 6 gandrīz pa visu krastmalu iestājās pilnīgs plekstu klusums. Tikai kaut kur pa retam kādam gadījās kāda butīte, bet skats bija varen kuriozs, kad makšķeres skaisti saspraustas rindā, bet dalībnieki slaistās pa krastmalu un ik pa brīdim met cerību pilnus skatienus uz kātu spicēm. Tā tas turpinājās līdz sacensību beigām. Vistraģiskāk gāja kādai komandai, kas bija saķērusi 9,800 kilogramu zivju, un līdz normai pietrūka tikai vienas vidējas butītes. Lūk, šo zivi viņi gaidīja vairāk nekā divas stundas! Varu iedomāties, kas notika vīru galvās un kā viņi lūdzās vai lādēja jūru. Kopumā ņemot, plekstes nebija tās lielākās, tāpēc kilogrami krājās ļoti lēnām. Pirmajā posmā 10 kilogramu normu izpildīja 14 komandas, bet otrajā – 15. Savukārt turpat netālu no Jūrkalnes uz Ventspils pusi kāda man pazīstama kompānija zvanīja un stāstīja, ka tieši rīta cēlienā ķēries daudz un liela izmēra zivju. Kopvērtējumā par pirmā Latvijas jūras makšķerēšanas čempionāta uzvarētājiem kļuva komanda «Bušu briesmas» ar Arvi Ančevski un Armandu Mauriņu. Uzvarētājiem balvā – ceļojošais kauss, zelta medaļas un dāvanu karte 200 latu apmērā. Otrajā vietā «MRK» komanda – Boriss Sīlis un Guntars Kļava no Saulkrastiem –, balvā iegūstot dāvanu karti 150 latu apmērā un sudraba medaļas. Godalgoto trijnieku noslēdza «Jaunieši» no Saldus Gatis Raņķis un Uldis Čudars. Viņi bez bronzas medaļas saņēma dāvanu karti 100 latu apmērā. Organizatori bija parūpējušies arī par karstu tēju un maizītēm, ko katrai komandai naktī tiesneši pieveda klāt. Pēc sacensībām visus sagaidīja sātīgas pusdienas, vietējo virēju gādātas, un pat neliels tirdziņš ar dažādiem gardumiem. Pasākums bija izdevies godam, un nākamgad jābrauc atkal.
