Papildu naudu, ko samaksāt pašvaldībām, nākamajā gadā savos maciņos nāksies meklēt reliģiskajām organizācijām, kam pieder dzīvojamās platības, kā arī tiem, kas mašīnu tur atsevišķi izbūvētā garāžā. Savukārt pašvaldību deputātu rokās valsts nodevusi tiesības izlemt, cik lielā apmērā nākamajā gadā palielināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes par zemi un ēkām, kuras izmanto peļņas gūšanai.
Kā «Ziņām» skaidro Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis, 2012. gadā valsts kopbudžetā NĪN sākotnēji plānots iekasēt ap 212 miljonu latu apmērā. Konsolidējot budžetu, papildu 500 tūkstošu latu NĪN ieņēmumus domāts iekasēt, turpmāk ar nodokli apliekot arī dzīvojamās telpas, kas pieder reliģiskajām organizācijām, kā arī garāžas, kas atrodas ārpus dzīvojamām mājām. Neatkarīgi no platības par tām būs jāmaksā tāda pati NĪN likme kā par apdzīvotām platībām. Valdība pamato, ka tādējādi tiks izbeigta nevienlīdzīgā pieeja – līdz šim baznīcas par savām mājām un dzīvokļiem nodokli nemaksāja, bet savrupmājā iebūvēta garāža bija nodokļa objekts, savukārt atsevišķi būvētu ar nodokli neaplika. Paši lems, vai atcelt ierobežojumuTomēr pēdējos budžeta konsolidācijas variantu meklējumos FM atradusi veidu, kā NĪN ieņēmumus palielināt vēl par trim miljoniem latu. Šis ir pēdējais gads, kad ar likumu noteikts 25 procentu NĪN pieauguma ierobežojums par zemi un ēkām, ko izmanto saimnieciskajai darbībai. Tādējādi tad, ja īpašuma kadastrālā vērtība strauji kāpj, maksājamā nodokļa summa nākamajā gadā nedrīkstēja augt vairāk par ceturto daļu. Ja netiktu veiktas izmaiņas likumā un 25 procentu pieauguma ierobežojumu atceltu, valsts budžeta ieņēmumi palielinātos par padsmit miljoniem, skaidro A.Jarockis. Taču FM piedāvājusi pašvaldībām pašām noteikt – ierobežojumu saglabāt vai atcelt. «Pieņemam, ka vairums pašvaldību to saglabās, tāpēc fiskālā ietekme varētu būt tikai papildu trīs miljoni,» saka ministrijas pārstāvis. Sevišķa pretestība pret ierobežojumu atcelšanu tiek sagaidīta no Pierīgas novadiem, kur kadastrālā vērtība ir augsta un līdz ar to normu likvidēšana strauji kāpinātu maksājamā nodokļa apmēru.Pēdējā brīdī valsts nolēmusi uz 2013. gadu pārcelt jauno normu, ka nodoklis jāmaksā arī par palīgēkām – šķūnīšiem un kūtiņām, kuru platība lielāka par 25 kvadrātmetriem. «Tas ir kompromisa lēmums,» vērtē Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele. Tāpēc pašvaldības lielas iebildes necelšot. Dubultoto nodokli maksā čakliPērnā gada lēmums dubultot NĪN likmes nav mazinājis iedzīvotāju spēju nodokli samaksāt. Jelgava no šogad plānotajiem 1,78 miljonu latu NĪN ieņēmumiem līdz 1. novembrim iekasējusi 1,63 miljonus jeb 91,7 procentus, bet vēl 97 tūkstoši pašvaldībai samaksāti par iepriekšējo gadu parādiem. Ozolnieku novads pērn plānoja teju 230 tūkstošus NĪN ieņēmumu, bet šogad – 348 tūkstošus, no kuriem iekasēti gandrīz 310 tūkstoši jeb 88,9 procenti no gada plāna. Jelgavas novads ziņas par samaksāto NĪN trīs dienu laikā apkopot nespēja. Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne atzīst, ka valdības lēmums ļaut lielākas pilnvaras pašvaldībām saistībā ar NĪN pieaugumu un likmēm Jelgavā raisīs plašas diskusijas. «Šā lēmuma pieņemšana ir politisks jautājums, kas ir deputātu kompetence,» viņa uzsver.
