Lai gan politiskā apvienība «Saskaņas centrs» (SC) oficiālajā viedoklī publiski paudusi, ka neatbalsta otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, pēc Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) parakstīšanās par referendumu viņam seko arī virkne pašvaldību deputātu. Tikai daži no viņiem pret statusa maiņu krievu valodai izturas noraidoši, bet vairums nupat parakstījušies vai grasās to darīt.
Stingri pret krievu valodu kā otru valsts valodu iestājas novados no SC ievēlētie deputāti. Jelgavas novada Domes deputāts Vitālijs Jakovels atklāj, ka nav pat apsvēris tādu iespēju parakstīties: «Manuprāt, ir pavisam skaidri noteikts, kas Latvijā ir pamatvaloda, tāpēc par to nevar būt pat jautājumu.» Paužot, ka tas ir viņa personīgs lēmums, arī Ozolnieku novada Domes deputāts Sandris Miļūns uzsver, ka par referenduma rīkošanu nav parakstījies un negrasās to darīt.Parakstās par dzimto valoduCitāds viedoklis valda Jelgavas Domē. «Es jau parakstījos. Nesaprotu, kāpēc tagad Latvijā ir tikai viena valsts valoda. Tas mani tracina!» sašutumu pauž deputāts Anatolijs Ļitvinovs. Viņš uzskata, ka pirmskara Latvijā bijušas trīs valsts valodas – latviešu, krievu un vācu –, tomēr šis apgalvojums neatbilst patiesībai. Arī no SC Jelgavas Domē ievēlētais, bet vēlāk no partijas izslēgtais deputāts Sergejs Ņevoļskis atbalstījis referenduma rīkošanu: «Tā ir mana dzimtā valoda, vienalga, dzīvoju Gruzijā vai Latvijā.» Viņaprāt, diezgan lielas izredzes ir krievu valodai tikt pie oficiālās valodas statusa visā Eiropas Savienībā, tāpēc nākamā gada pavasarī viņš iecerējis pievienoties tādai iniciatīvai. Krievu valodu grib Jelgavas DomēJelgavas Domes deputāte pilsētas 2. pamatskolas direktore Ludmila Gineite trešdien aizbildinājās ar laika trūkumu, lai paustu savas domas par krievu valodas statusu. Ziņu aģentūrai LETA viņa izteikusies, ka ir jau parakstījusies un savā rīcībā pretrunas ar Satversmi nesaskata. Deputātei neesot pieņemama nacionāli noskaņotās apvienības «VL!-TB/LNNK» rīcība, kas ierobežojot cittautiešu intereses. Attieksmei pret krievu valodu jābūt līdzvērtīgai, tāpēc L.Gineite uzskata, ka oficiāls statuss tai nepieciešams vismaz pašvaldību līmenī. «Pagaidām mūsu sabiedrība tam nav gatava, tai pašai jānonāk pie šā mērķa, ar spēku to panākt nevar,» pārliecināts Jelgavas domnieks Andrejs Eihvalds. Parakstījies par referenduma rīkošanu viņš nav un negrasās to darīt, jo «nepiedalos avantūrā – tāpat skaidrs, ka tagad krievu valoda par otru nekļūs». Citējot aforismu, ka tas, kas mūs nenogalina, padara stiprākus, A.Eihvalds saka – krievi ar savu valodu Latvijā var justies konkurētspējīgāki. Par referenduma rīkošanu tuvākajā laikā parakstīties domā arī deputāts Maksims Galkins, kas Jelgavas Domē ievēlēts no «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā». Tāds ir partijas viedoklis, un M.Galkins to atbalsta, sakot, ka arī citur Eiropā mazākumtautībām ir tiesības tikt pie oficiālas valodas statusa. Ušakovam daudz sekotājuJāpiebilst, ka par grozījumiem Satversmē, lai krievu valodai piešķirtu otras valsts valodas statusu, parakstījušies virkne no SC ievēlēto pašvaldību deputātu, pašvaldību vadītāji un vadošās amatpersonas. Viņi tā rīkojušies, sekojot Rīgas Domes priekšsēdētāja N.Ušakovam, kurš gan vēl pirms mēneša noliedza, ka dosies parakstīties.Parakstīšanās ilgs līdz 30. novembrim. Likumprojekts par grozījumiem Satversmē tiks iesniegts Saeimā, ja to atbalstīs ne mazāk kā desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji. Pirmajās divās nedēļās parakstījušies ap 40 tūkstošiem pilsoņu.
