Ja būs normāla ziema ar salu vispirms, tad sniegu un bez biežiem atkušņiem, ar sējumiem viss būs kārtībā – tā vērtē «Ziņu» aptaujātie zemnieki un nozares eksperti. Rapši gan daudzviet pārauguši un kvieši sazēluši pārlieku cieši, taču patlaban uztraukumam neesot pamata.
Strādājot pēc gadu gaitā gūtās pieredzes un saskaņā ar grāmatu instrukcijās vēstīto, vairums zemnieku ziemāju laukus klasiski apsējuši līdz septembra vidum, tāpēc patlaban kvieši krietni sakuplojuši. «Šis nav tipisks Latvijas rudens, bet, ņemot vērā graudaugu attīstības stadiju, nav pamata uztraukumam,» saka biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Viņš konstatē, ka Zemgalē savlaicīgi sētie ziemāji vietumis ir sabiezināti – ja lauksaimnieki būtu prognozējuši tik siltu un vēlu rudeni, ietaupītu uz sēklas materiālu. Augi var izsust un pelētTaču lielam satraukumam neesot iegansta – ja ziema nepārsteigs, vispirms sasals augsne un tikai tad uzsnigs, augi ziemošot labi. Ja sākumā būs sniegs, turklāt bieza sega, tad gan sējumos varot veidoties pelējums, kā arī sabiezinātākie lauki izsust. «Rapši gan vietām izskatās ļoti pārauguši,» saka J.Lazdiņš. Tomēr, ja zemnieks izmantojis augšanas regulatorus, tad, apskatot augus tuvāk, varot secināt – augšanas centrs nav izstiepies virs augsnes. Tādējādi rapšiem nevajadzētu nosalt. Pateicoties siltajam rudenim, rapši šogad sadīguši ļoti labi, tāpēc dažos laukos tie pat sabiezināti. J.Lazdiņš arī atgādina, ka nav jāsatraucas par zvēres izplatību – tā tagad nezinātājiem rada iespaidu, ka ziemāju lauki uzziedējuši, jo to sēkliņas ir tādas pašas kā rapšiem, tāpēc grūtāk atsijājamas. Tomēr līdz ar pirmo aukstumu nezāle nosals. Tehnikas lūšana nākusi par labu«Kā jau parasti – divus mēnešus pēc sējas visi ir gudri, kad un kā vajadzēja pareizi sēt,» ironizē Kalnciema puses zemnieks Māris Strautnieks. Viņš ir viens no tiem lauksaimniekiem, kam šopavasar nācās pārsēt lielu daļu lauku, jo ziemāji pirms pavasara gāja bojā pārāk mitros laukos, bet daļa iznīka aukstās ziemas dēļ. Tagad gan situācija neizskatoties kritiska, kaut gan par ziemājiem M.Strautnieks saka – pārauguši ir. Pozitīvi noskaņots par apsēto lauku kvalitāti ir Vircavas puses saimniecības «Ceļmalas» īpašnieks Mareks Zajankovskis, kam sējumi aug pussimt hektāros. Pērnziem ap 70 procentu platībās ziemāji izskatījušies dzīvi, tādēļ, apspriežoties ar agronomu, secināts, ka pārsēt nepārziemojušās vietas nebūtu jēgas. Patlaban kviešu laukus desmit ballu sistēmā viņš novērtē ar septiņi. «Tā kā rudenī tehnika šausmīgi lūza, kavējām sēju. Vēlu sadīga, bet tagad izrādās, ka lauki ir diezgan normāli,» secina zemnieks. M.Zajankovskis ziemājus sauc par izdzīvotāju un cīnītāju kultūru, tāpēc vērtē, ka arī šo ziemu, ja vien būs mērens sals, tie pārlaidīs bez lieliem zaudējumiem. Pērn par skādi nācis tas, ka virs augsnes sērsnu laikā izveidojās divas sērsnas kārtas, tāpēc apstājusies ziemāju elpošana. Tomēr pēc rudens vien neko spriest nevarot. Vēl vasarā zemniekam šķita, ka ziemas kvieši ir tik labi un derēs pārtikai, bet «uznāca dullais lietus» un graudus nācās realizēt lopbarībā.
