Iveta Grigule, 11. Saeimas
deputāte (ZZS) Pēdējā laikā nerimst kaislības ap
parakstu vākšanu par otru valsts valodu Latvijā. Šīs akcijas dēļ
iedzīvotāji tiek apzināti šķelti, vadoties pēc valodas, kurā tie
runā – krievvalodīgajos un latviešos. Ik pa laikam sabiedrībā labi
atpazīstami politiķi „uzmet pa sausai pagalei” kvēlojošai ugunij,
parakstoties par referendumu.
Šonedēļ
Nacionālā apvienība – VL/LNNK lika priekšā koalīcijas partneriem
Vienotībai un Zatlera reformu partijai priekšlikumu – Satversmē
negrozāmi nostiprināt vairākus pantus,
kas saistīti ar Latvijas valsts teritorijas nedalāmību,
suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Bet nez
kāpēc divas lielākās pozīcijas partijas nesteidz atbalstīt šo
iniciatīvu, aizbildinoties ar to, ka šis jautājums būtu jāvērtē
konstitucionālo tiesību ekspertiem. Izskan pat runas, ka valodu un
valsts suverenitāti Satversme jau tāpat sargājos pietiekami, ka
neesot nekādas jēgas ko mainīt, ka Nacionālās apvienības centieni
esot pārspīlēti un pat puiciski. Tas man un maniem ZZS kolēģiem
šķiet visai dīvaini, jo uzskatām, ka pašreizējā situācija ar
parakstu vākšanu par otru valsts valodu ir skaidrs signāls
iespējamām turpmākām darbībām. Ja arī šoreiz, kā pašapzinīgi
paziņojusi Vienotības vadībā esošā Solvita Āboltiņa, referendums
tik un tā nesavāks vajadzīgo balsu skaitu, tad kāda garantija, ka
otrais vai trešais atkārtotais mēģinājums nebūs veiksmīgāks?
Padarot atsevišķus Satversmes pantus negrozāmus, mēs jau pašos
pamatos novērstu līdzīgas akcijas nākotnē.
Saeimā šobrīd ir ievēlēti 69 deputāti
no latviskajām partijām – pilnīgi pietiekoši, lai mēs visi kopā un
par visām reizēm neatgriezeniski mainītu Satversmi par labu mūsu
valstij, par labu pamatnācijai, kura tajā dzīvo. Un tas nebūt nav
konstitucionālo ekspertu viedokļa jautājums, kā cenšas savu
nevēlēšanos to darīt pamatot Vienotības un Zatlera reformu partijas
politiķi – tas ir izšķiršanās jautājums par pamatvērtībām, par
ideāliem, par Latviju. Sargāt valsti un valodu nevar „par
daudz”!
