Saskaņā ar pilsētas Izglītības pārvaldes datiem aptuveni puse «pazudušo» skolēnu kopā ar ģimenēm izbraukusi no valsts. Cerot drīzumā atgriezties, 55 audzēkņu vecāki lūguši uz gadu saglabāt skolā vietu. Tomēr, kā atzīst aptaujātās izglītības iestādes, tas gadoties ļoti reti. Parasti arī bērnam jāsāk mācības klasē, kuru viņš aizbraucot pametis.
«Sākumā bija doma pēc iespējas ātrāk atgriezties. Taču patlaban vairs nezinu. Gribu, lai vecākā meita iestājas koledžā, pēc tam universitātē. Te ir pavisam cita izglītības sistēma. Ja mēs atbrauktu atpakaļ uz Latviju, abām meitām skolā viss būtu jāsāk no jauna,» prāto deviņgadīgās Lauras un 14 gadu vecās Zanes mamma Inese. Jau divus gadus viņas mājvietu radušas nelielā multikulturālā pilsētiņā Lielbritānijā.Matemātika pēdējā vietāInese stāsta, ka, ierodoties Lielbritānijā, skolā meitas «lekušas» uzreiz divas klases uz augšu. Mazā Laura nu iet pamatskolas 5. klasē. Mācību vielu viņa kopā ar klasesbiedriem lielākoties apgūst tēmu veidā. Piemēram, nesen mācījušies par senajiem romiešiem. Meklējuši internetā informāciju, devušies uz muzejiem, gatavojuši prezentācijas un rādījuši to visu vecākiem. Savukārt Zane pēdējo gadu 10. klasē mācās vidusskolā. Tai sekos koledža. Inese atzīst, ka meita labprāt gribētu apgūt dizainu. Taču saskaņā ar dažādu testu rezultātiem viņu virzot vēstures un mūzikas jomā. Lielas izvēles iespējas koledžā nepastāvot. «Ar Latvijas skolām šīs nemaz nevar salīdzināt. Matemātika un eksaktie priekšmeti, šķiet, ir pavisam pēdējā vietā. Prioritātes ir vēsture un drāma. Taču priecē, ka bērni daudz strādā grupās. Viņiem praktiski nav mājas darbu un kontroldarbu, bet ir ieskaites,» novērojusi divu meitu mamma.Aizmirst paziņot par aizceļošanuTajā pašā laikā skolas Latvijā kļūst aizvien tukšākas. Skolēnu skaita samazināšanos piedzīvojusi arī Jelgava. Pērn pilsētas izglītības iestādēs zinības apguva 7381 audzēknis, šajā mācību gadā – 7145. Izglītības pārvalde informē, ka līdz 1. novembrim no skolēnu skaita atskaitīti 58 izglītojamie, jo vecāki norādījuši, ka izbrauc no valsts uz nenoteiktu laiku un bērns turpinās izglītību ārzemēs. Skolas saņēmušas vēl 55 iesniegumus, kuros apliecina apņemšanos ne ilgāk kā pēc gada atgriezties. Ir arī gadījumi, kad ģimenes aizbrauc nepaziņojot.«Mums ir seši šādi audzēkņi, kuru vecāki nav nokārtojuši dokumentus. Zinām, ka viņi aizbraukuši, bet neko nevaram darīt. Skolēns palicis visos mūsu sarakstos, bet izslēgt viņu varēsim tikai pēc gada,» stāsta Jelgavas 4. vidusskolas direktora vietniece Ivita Steķe. Viņa piebilst, ka oficiālas ziņas par aizbraukšanu šajā mācību gadā saņemtas par trim audzēkņiem. Vairāk esot to bērnu, kam darba gaitās uz ārzemēm devušies viens no vecākiem. «Daudzi bažījas, vai tikai atgriežoties skolā būs vieta. Mierinām, ka noteikti ņemsim viņus atpakaļ. Taču tā arī neviens pa šiem gadiem nav atbraucis atpakaļ,» teic I.Steķe.Neatgriežas no vasaras praksesViens otrs aizbraucējs sagaidīts Jelgavas 1. ģimnāzijā, atklāj direktora vietniece Maija Actiņa. Lielākoties viņi sāk mācīties tajā klasē, ko bija atstājuši. Kāda meitene gan 10. klasi beigusi Spānijā, bet te mācības turpinājusi 11. klasē. «Lai arī šajā mācību gadā aizbraukuši vien daži, ņemot vērā vispārējo skolēnu skaitu, mēs to ļoti jūtam,» atzīst M.Actiņa. Viņa stāsta, ka vairāki vecāko klašu audzēkņi nav atgriezušies no ārzemēm, kur viņi vasarā bija devušies strādāt. Daži izņēmuši dokumentus oktobrī un novembrī.Mazāk nekā citus gadus, bet pieci seši paretinājuši arī Jelgavas Amatu vidusskolas rindas. «Īpaši traki ar izceļošanu bija ekonomiskās krīzes sākumā. Audzēkņi atzīst, ka vienkārši nespēj šeit izdzīvot. Ir, kas brauc vieni, citi kopā ar vecākiem. Mudinām viņus atgriezties un pabeigt izglītību,» stāsta direktore Edīte Bišere.Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas apkopoto informāciju 1. septembrī Latvijā bija 217 tūkstoši skolēnu. Pērn – 229 tūkstoši. Jelgavas novadā skolas gaitas sāka 2589 audzēkņi, taču vēl nav zināms, cik skolēnu aizbraukuši no valsts. Pagājušajā mācību gadā izglītības iestādes neapmeklēja 55 kādā no novada skolām reģistrētie bērni.