Sestdien, 26. novembrī, pilsētas kultūras nama Lielajā zālē pulksten 17 notiks Jelgavas Jaunā teātra (JJT) iestudējuma «Nevarīgā būtne» pirmizrāde.JJT sākums meklējams nu jau tālajā 1992. gadā, un pa šo laiku piedzīvoti veiksmes brīži kopā ar tā pirmo režisoru, tagad ventspilnieku Agri Krūmiņu. Vēl ne tik sen ar Ģirta Šoļa iestudēto Žana Pola Sartra lugu «Aiz slēgtām durvīm» teātris veiksmīgi piedalījās Latvijas amatierteātru skatē un festivālā «Baltijas rampa». Sekoja Federiko Garsijas Lorkas «Bernardas Albas māja», bet ar to sadarbība ar Ģ.Šoli arī beidzās.Pēc neliela pārdomu un vērtēšanas perioda šopavasar jaunā režisora Riharda Svjatska vadībā kopā ar Baltijas Jauno mūziķu skolas audzēkņiem tapa izrāde bērniem «Muzikanti». Nu JJT trupa izlēmusi ielēkt citā «spēles laukumā» – kustību un klaunādes teātrī. ««Nevarīgā būtne» paredzēta cilvēkiem ar labu humora izjūtu,» atzīst JJT direktore Indra Soika un aicina būt gataviem uz pārsteigumiem.Iedvesmojoties no Antona Čehova īsajiem stāstiem, radīts farss ar klaunādes elementiem. Vienpadsmit aktieri izpildīs vienpadsmit izcilā autora humora pilnos stāstus, kurus cauraudīs trīspadsmit ģeniālā Nino Rotas komponētās melodijas. Izpildītāji uz skatuves iejutīsies vairāk nekā piecdesmit tēlu ādās un atļausies paskatīties uz klasiku nedaudz citādām acīm.«Mūsu uzdevums ir portretēt tādu cilvēku, kuru vada bailes – bailes no apkārtējiem, no izsmiekla, no neveiksmēm, no sāpēm. Bailes padara cilvēku nevarīgu, spiež uzvilkt maskas, izlikties, liekuļot, nodot, mānīties un nodarīt pāri. Mūsu izpētes objekts ir «nevarīgā būtne» – tas mazais, trīcošais tārpiņš, kas sēž ikvienā no mums,» stāsta R.Svjatskis. «Izrādes žanrs un forma nav izvēlēti nejauši. Tēma, attēlotie stāsti un personāži patiesībā ir tik traģiski, ka par tiem gandrīz vai jāraud. Bet kāpēc gan raudāt, ja var pasmieties? Gan par citiem, gan sevi. Veselīgi un no visas sirds. Smiekli taču sasilda, vai tad ne?»
