«Lai atvieglotu nenormālas muguras sāpes, ko biju guvis basketbola spēles laikā, valsts svētkos ar visu nepieciešamo devos uz pilsētas slimnīcu. Taču man atteica, jo sniegt šādu palīdzību neesot viņu pienākums. Kad uzstāju, jo citur nebija kur iet, man rupji nosauca summu – septiņus latus par diviem dūrieniem un sistēmas pielikšanu,» sarūgtināti stāsta jelgavnieks Eduards Grigorjevs. Iesaistītās ārstniecības iestādes atzīst, ka noticis cilvēcisks pārpratums, bet vienlaikus norāda, ka valstī nav sakārtota sistēma, kā svētdienās un svētku dienās saņemt ambulatoro palīdzību.
Eduards uzreiz pēc negadījuma vērsās Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorātā. Ārsta palīdze Marita Liepa atceras, ka puiša stāvoklis bijis smags. Lai remdētu sāpes, viņam bija jāsaņem regulāra medikamentu deva – injekcijas, kā arī jāievada zāles caur sistēmu. Tamdēļ E.Grigorjevs nosūtīts uz Jelgavas poliklīnikas procedūru kabinetu. Taču izrādījās, ka svētku dienās tas nestrādā.Slimnīcā nav procedūru kabineta«Ja es būtu to zinājusi, tai piektdienā pati būtu atnākusi un Eduardam palīdzējusi, kaut nav tāda nolikuma, ka man brīvdienās un svētku dienās jāstrādā. Taču, privāti sarunājot, tas ir iespējams. Šajā reizē nostrādājis cilvēciskais faktors. Tomēr tādās lielās pilsētās kā Jelgava vajadzētu būt vietai, kur arī brīvdienās pieņem šādus pacientus,» pārliecināta M.Liepa.Patlaban brīvdienās un svētku dienās no valsts budžeta tiek apmaksāts dežūrārstu darbs. Jelgavā tie pieņem pilsētas slimnīcā (no pulksten 9 līdz 19) un Zemgales Veselības centrā (no pulksten 8 līdz 15). Taču, kā norāda Nacionālais veselības dienests (NVD), viņu pienākums ir sniegt palīdzību vien neatliekamos un pēkšņos saslimšanas gadījumos, kad nav iespējams saņemt ģimenes ārsta palīdzību. Tas arī bijis iemesls, kāpēc E.Grigorjevam Jelgavas slimnīcā sākotnēji atteikts.«Mums nav tāda procedūru kabineta. Pirmkārt sniedzam neatliekamo palīdzību, nevis šādus pakalpojumus. Izņēmuma gadījumos tos var saņemt tikai par samaksu. Pacientam būtu kopā ar ģimenes ārstu jādomā, kā risināt šādas situācijas,» norāda pilsētas slimnīcas vadītāja Solveiga Ābola. Injekcija nav neatliekama palīdzībaArī Zemgales Veselības centra mārketinga speciāliste Elīna Rozīte atzīst, ka dežūrārsts brīvdienās un svētku dienās, visticamāk, pacientam nesniegs ambulatoro palīdzību, kāda bija nepieciešama Eduardam. Kaut vai tāpēc, ka kabinetā, kur pieņem mediķis, nav iespējas pieslēgt sistēmu.NVD sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Lapiņa vērš uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumi paredz – izņemot atsevišķus gadījumus, valsts budžets nesedz maksu par ambulatori veicamajām injekcijām. Tas nozīmē, ja pacients var pārvietoties un nav nozīmēta hospitalizācija, viņa stāvoklis nav vērtējams kā neatliekams. Tāpēc viņam pašam kopā ar ģimenes ārstu jāvienojas par ārstēšanas saņemšanas iespējām. Neskaidrību gadījumā L.Lapiņa iesaka vērsties pēc padoma, zvanot pa Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. «Tas ir briesmīgi! Kamēr nemirsti nost, neviens netaisās palīdzēt,» par šādu attieksmi apbēdināts E.Grigorjevs. Jāpiebilst gan, nepatīkamu emociju pilnajā brīvdienā puisim Jelgavas slimnīcā tomēr palīdzēts. Kad Eduards sarūgtināts jau devies projām, kāda kundze viņu uzrunājusi, aizvedusi uz nodaļu, kas gadījusies pa ceļam, un palūgusi pirmo sastapto mediķi izdarīt visu nepieciešamo. Tas neatteicis, un sāpes uz vienu dienu rimušas.
