Priekštelpā laipna sekretāre un silts kamīns, kabinetā T veida rakstāmgalds, pie kura ērti var piesēst četri pieci kolēģi. Uz galda telefons, daži dokumenti, pie sienas Latvijas, Lietuvas un Polijas karte. Tā izskatās uzņēmuma «Agro-Vita» direktora Jāzepa Kivlenieka kabinetā Aviācijas ielā 8. Tur ir viņa darbavieta kopš 1967. gada 22. decembra, kad viņš kļuva par Jelgavas rajona «Lauktehnikas» vadītāju.
J.Kivlenieks, kā ierasts darījumu sarunās, paņem kalkulatoru un piemet: «Tātad es te esmu nostrādājis 44 gadus.»Plašāk par to, kā «Lauktehnika» pārveidoja Pārlielupi, lasiet «Jelgavas stāstos» sestdienas avīzē. Slimnīcā var apstāties remontiOtrdien valstij piederošā banka «Citadele» sāks izmaksāt garantētās atlīdzības izmaksu Latvijas Krājbankas noguldītājiem. Tomēr viņu vidū nebūs pašvaldības, to iestādes un kapitālsabiedrības, jo likums banku likvidācijas gadījumā tām palīdzību nesola. Pašvaldības un to uzņēmumi par zaudējumu gan īpaši nesatraucas, lai gan summas pārsniedz simt tūkstošus, bet Jelgavas slimnīca var pazaudēt pat pusmiljonu latu. Cik lielas naudas summas par pazudušām var uzskatīt pašvaldības un vai to darbs tiks paralizēts, lasiet sestdienas laikrakstā.Jelgavnieks Ruslans Antropovs pilsētas ielās nedodas bez datora un fotoaparātaJaunais vīrietis atzīst, ka arī viņam, līdzīgi kā daudziem pilsētniekiem, iepriekš bija priekšstats par pelēku Jelgavu. Taču viss var mainīties, ja vien sāc pilsētu pētīt. «Tagad mani Jelgavā nomoka tikai centrs, jo ēkas ir vienādas un pelēkas. Ja tās varētu nedaudz izkrāsot, būtu skaisti, līdzīgi kā citviet pilsētā. Mēs paši sevi ierobežojam – mācoties vienā tipveida skolā, nemaz nezini, ka citi skolēni mācās skolā, kas atrodas vēsturiski nozīmīgā ēkā, kuru ir vērts apskatīt,» spriež aktīvais jelgavnieks, kurš, dodoties ielās, vienmēr līdzi ņem fotoaparātu. Emociju, pārdomu un secinājumu laboratorijā«Dienasgrāmata ir mans spogulis. Cenšos to spodrināt laiku pa laikam, lai attēls nav greizs un nepareizs. Laboju, precizēju. Jau divas reizes esmu iepriekš čakli rakstīto ar nožēlu un dusmām atzinusi par salkanu, nepatiesu un nekam nevajadzīgu. Saplēsusi smalkās druskās un ielidinājusi krāsnī. Ne vienmēr mans spogulis mani iepriecina, bet gribas būt skaistai un dzīvot skaisti.» Tā pirms vairāk nekā 40 gadiem savas kārtējās dienasgrāmatas pirmajā lappusē rakstīja Silvija – patlaban latviešu valodas un literatūras skolotāja. Par to, kā personīgās dienasgrāmatas atspoguļo cilvēka emocionālos procesus, «Zemgales Ziņas» raksta attiecību tematikai veltītā lappusē.Plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 26.novembra numurā.• Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .• Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .• Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija – šeit .
