Staņislavs Bisteris ir LLU Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskā institūta direktora vietnieks.
Staņislavs Bisteris ir LLU Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskā institūta direktora vietnieks. Viņa uzdevumu loks ir ļoti plašs – tie ir saimnieciskie, finansiālie, plānošanas un daudzi citi jautājumi.
– Jūtos gandarīts, ka institūts ir šajos gados izdzīvojis un jūnijā mēs varēsim atzīmēt tā piecdesmito gadadienu, – stāsta gaviļnieks.
Staņislavs Bisteris ir nosaukts sava vectēva vārdā. Kad vairāk kā pirms piecdesmit gadiem septembra naktī Kalupes pagastā lauku mājās piedzimis puisēns, kaimiņos izcēlies ugunsgrēks. Degoša siena ķīpa ar vēju aiznesta uz Bisteru ģimenes kūti. Jaundzimušais nolikts drošībā – kartupeļu vagā. Mazulis apaukstējies, saslimis un tāpēc ātri nokristīts vectēva vārdā katoļu baznīcā.
– Mans vectēvs nodzīvoja līdz astoņdesmit astoņiem gadiem un gadsimta sākumā, vēl cara laikos, bija Kalupes pagastvecis, – stāsta Bistera kungs.
Gaviļnieks ir bijis ļoti aktīvs sportists, un par to liecina daudzās balvas, diplomi un medaļas.
– Mans pirmais diploms ir no šaušanas sacensībām, bet pagaidām pēdējā godalga ir sudraba medaļa tāllēkšanā. Esmu spēlējis volejbolu, startējis ģimeņu mačos un Jelgavas orientēšanās kluba «Alnis» rīkotajās sacensībās. Melioratoru spartakiādē piedalījos pat tādā disciplīnā kā zābaka mešana, – atzīstas gaviļnieks.
Pēdējā laikā galvenā sportošana notiek dārzā ar lāpstu rokā, jo nedaudz sākusi streikot sirds.
– Ir skaidrs, ka dārzs peļņu nenes. Bet darbošanās tajā ir patīkama atpūta, – uzskata Staņislavs Bisteris.
Arī vārdadienā viņu varēs sastapt dārzā. Iespējams, ka arī citas šodienas gaviļnieces – Stefānijas un Staņislavas – būs savos dārziņos. Ir taču pavasaris.
