Iedvesmojoties no Antona Čehova īsajiem stāstiem, radīts farss ar klaunādes elementiem – sestdien pilsētas kultūras namā notika Jelgavas Jaunā teātra (JJT) iestudējuma «Nevarīgā būtne» pirmizrāde. Vienpadsmit aktieri iejutās vairāk nekā piecdesmit tēlu ādās un atļāvās paskatīties uz klasiku nedaudz citādām acīm.««Nevarīgā būtne» paredzēta cilvēkiem ar labu humora izjūtu,» JJT direktore Indra Soika pirms izrādes aicināja būt gataviem uz pārsteigumiem. Un tādu netrūka. Iestudējums veidots kā bezteksta (gandrīz) epizožu virkne, un neslēpšu, sākumā ne pārāk viegli bija iejusties izrādē – šāds spēles paņēmiens, lai nekļūtu par vienkāršu mācību etīžu parādi, prasa gan zināmu aktierisko meistarību, gan režisoriskā uzstādījuma (Rihards Svjatskis) konkrētību.Izrāde pamazām spēja «ievilkt», un to vērot kļuva jo brīdi, jo interesantāk, sevišķi, kad uz skatuves bija tādi meistari kā Juris Bandenieks, Andris Jakovelis, Ilze Rimša. Pieminēšanas vērti šoreiz visi – arī I.Soika, Santa Šteinerte, Kristiāna Sālzirne, Oļesja Aļeksova, Ieva Jermoškina, Jēkabs Kalnājs, Ulvis Katišs, Marks Dresmanis. Kustību konsultants – Pēteris Rimšs, māksliniece – Ieva Ekmane. Bet par īstu atradumu jeb divpadsmito (varbūt pat pirmo) izrādes dalībnieku kļuva lieliskā Nino Rotas mūzika – vienmēr īsti vietā un laikā.Par veiksmi liecina arī publikas (diemžēl Lielo zāli bez problēmām laikam spēj piepildīt tikai atsevišķi viesmākslinieki) dzīvā un atsaucīgā reakcija. Katrā ziņā «Nevarīgā būtne» liek cerēt, ka JJT spējusi pārvarēt savu «mirkļa nevarību» dažu gadu garumā.
