3. maijā Jelgavas pilī uz paplašināto Lauksaimniecības un Meža zinātņu akadēmijas Mehanizācijas un enerģētikas nodaļas sēdi pulcējās lauksaimniecības tehnikas ražotāji, tirgotāji, zinātnieki un zemnieki.
3. maijā Jelgavas pilī uz paplašināto Lauksaimniecības un Meža zinātņu akadēmijas Mehanizācijas un enerģētikas nodaļas sēdi pulcējās lauksaimniecības tehnikas ražotāji, tirgotāji, zinātnieki un zemnieki, lai stiprinātu sadarbību un panāktu iespēju nodrošināt objektīvu informāciju par valstī pārdodamo lauksaimniecības tehniku un tās izmēģinājumu rezultātiem.
Sēdes gaitā tika apspriesti četri pamatjautājumi: izmaiņas tehnikas tirdzniecības vietu licencēšanas nolikumā, par tehnikas vērtēšanas ekspertu metodi, par tehnikas izmēģinājumiem un par to, vai ir lietderīgi subsidēt vietējo ražotāju piedalīšanos tehnikas izstādēs.
Pasākumā lauksaimniecības tehnikas ražotājus un izplatītājus pārstāvēja Indulis Avotiņš no Valkas, Edvīns Bušs no Gulbenes, Ints Runis no Siguldas, zinātnieki Arvīds Vilde, Dainis Viesturs, Jānis Ozols, Edgars Lāčgalvis, Edvīns Bērziņš un citi, kā arī populārie zemnieki Ojārs Petrēvics (tirgo arī lauksaimniecības tehniku), Gunvaldis Sproģis, Andris Vadonis un citi.
Kā «Ziņām» pastāstīja viens no pasākuma organizētājiem, LLU zinātņu prorektors profesors Edvīns Bērziņš, diskusiju rezultātā tika izveidota darba grupa, kas mēneša laikā sagatavos izmaiņas tehnikas tirdzniecības vietu licencēšanas nolikumā un iesniegs tās Zemkopības ministrijas valsts sekretāram. Saskaņā ar izmaiņām turpmāk lauksaimniecības tehniku varēs tirgot tikai tās firmas, kuras spēs nodrošināt arī pārdotās tehnikas tehnisko apkopi un servisu.
Diskusijas izraisīja tehnikas vērtēšanas ekspertu metode, ar kuru pērn pēc sešiem parametriem tika izvērtēti Latvijas tirgū ievestie traktori. Pret metodes izmantošanu iebilda tirgotāji. Tomēr galarezultātā nolēma šo metodi lietot arī citu lauksaimniecības mašīnu vērtēšanai. Metodi vēl pilnveidos LLU Tehniskās fakultātes, Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas un Ulbrokas Zinātnes centra speciālisti.
Firmas tika aicinātas atbalstīt un veicināt Baltijas MIS izmēģinājumus (par tehnikas izmēģināšanu firmām jāmaksā pašām). Pašlaik Mašīnu izmēģināšanas stacijā tiek izmēģināti miglotāji, sējmašīnas un arkli. Šāda prakse esot pozitīva, jo, sadarbojoties zinātniekiem un firmām, tiek gūti oficiāli rezultāti, kurus tālāk var popularizēt zemniekiem.
Kā «Ziņām» stāstīja Ulbrokas Zinātnes centra direktors Dainis Viesturs, jautājumā par vietējo tehnikas ražotāju atbalstu, subsidējot viņu piedalīšanos tehnikas izstādēs, pieņemti divi lēmumi. Viens paredz lemt par vietējo tehnikas ražotāju atbalstīšanu augustā organizētajā tehnikas izstādē Priekuļos. Otrs lēmums paredz ierosināt Zemkopības ministrijā atjaunot mehanizācijas un enerģētikas sektoru, jo pašlaik «augstceltnē» nav neviena cilvēka, kas ar šīm lietām nodarbotos.
Taču profesoram Edvīnam Bērziņam ir savs viedoklis. Viņš uzskata, ka doma par subsīdijām neesot pareiza, jo, kādu tehniku ražot, rāda tirgus. Profesoru uztrauc straujā vietējās cūkgaļas patēriņa samazināšanās, jo līdz ar to tiek apdraudēta arī graudu ražošana, bet zemniekiem – jaunu tehnoloģiju un tehnikas iegāde. Latvijai nav īstas lauksaimniecības politikas, trūkst informācijas sistēmas, ir tikai reklāma, kas nav vispusīga informācija. Līdz ar to valstī varot izveidoties situācija, ka tehnikas tirgotāji paliks bez darba, jo nebūs vairs ne lauksaimnieciskās, ne rūpnieciskās ražošanas.
Jelgavas rajona lielsaimnieks Andris Vadonis savukārt domā, ka zemniekiem pašiem ir vairāk jācīnās, nevis tikai jāpieprasa no zemkopības ministra, kura rīcībā esošie līdzekļi ir stipri ierobežoti. Andris Vadonis ir par to, ka jāatbalsta vietējo ražotāju piedalīšanās izstādēs un tehnikas katalogu izveidē, lai ārzemju firmas vietējos «nenospiestu».
