Pazaudētas pases, autovadītāju apliecības, dažādi citi dokumenti un mantas vai ik nedēļu nonāk Jelgavas policijas dežūrdaļā. Pagājušajā nedēļā tur ieradās Jelgavas Autobusu parka šoferis Arnolds Veinbergs, lai nodotu mikroautobusā Rīgas – Jelgava atrastu maku ar trīssimt latiem, taču viņam procedūra likās pārāk ķēpīga. Godprātīgais atradējs nolēma maka zaudētāju meklēt pats, un pēc divām dienām tas viņam izdevās.
«Strādāju Rīgā, ik dienas mēroju ceļu turp un atpakaļ. Sanāca tā, ka trešdien manā makā bija lielāka naudas summa, tādēļ biju priecīga, ka no darbavietas uz galvaspilsētas centru mani atveda kolēģis ar savu auto un nevajadzēja ar pilnu maku staigāt pa tumšām nomales ieliņām,» stāsta divdesmitgadniece Nora Šveicere. Tovakar Vecrīgā viņai bijusi jauka tikšanās ar kādu sen neredzētu draugu. Pēc tam pa taisno steigusies uz autoostu, lai brauktu uz Jelgavu. Pēdējā brīdī iekāpusi mikroautobusā, brīva vieta bijusi vairs tikai blakus šoferim. «Aizelsusies meklēju naudu un paralēli vēl runāju pa tālruni. Biļete rokā, gaisma nodzisa, es ērti iekārtojos krēslā, bet domās vēl biju randiņā,» stāsta Nora.Autobusu parkā neko nezinājaIzkāpusi Pārlielupē, meitene ātri vien nokļuva mājās. To, ka pazudis maks, viņa konstatēja nākamajā rītā, piecas minūtes pirms autobusa atiešanas uz Rīgu. Aizņēmusies no mājiniekiem ceļa naudu, viņa satraukta un noraudājusies devusies uz darbu. Iekāpusi autobusā, Nora dabūjusi Jelgavas Autobusu parka tālruņa numuru. «Zināju, ka daudz variantu nav: maks palicis «mikriņā» vai izkritis, kāpjot ārā no tā. Saņēmu atbildi, ka starp atrastajām mantām tā nav. Teica, lai pamēģina zvanīt vakarā. Puspiecos zvanīju atkārtoti, diemžēl atkal bez rezultāta. Jautāju pēc šoferīša vārda vai mājas telefona numura, man atbildēja, ja maka parkā nav, tad tas acīmredzot nav atrasts,» stāsta Nora. Telefonā gaidīta balssPiepeši pēcpusdienā Nora draugiem.lv saņēma kādas nepazīstamas meitenes vēstuli ar jautājumu, vai gadījumā neesot pazaudējusi maku ar dokumentiem. Nora nodomājusi, ka maks atrasts uz ielas, tātad «iztīrīts» un pamests kaut kur. Taču nopriecājusies par cerību atgūt vismaz visas veikalu klienta kartes un autovadītājas apliecību. Piezvanījusi pa «draugos» saņemto tālruņa numuru, viņa priecīga izdzirdējusi autobusa šofera balsi. Viņš Noras maku bija atradis uz krēsla šofera blakussēdētāja vietā. Vēlu vakarā beidzot maiņu, vīrietis par atradumu piemirsis, taču nākamajā pēcpusdienā atcerējās un sāka meiteni meklēt. «Nauda tur bija lielāka, tādēļ neriskēju to atdot kādam citam, lai tā ceļo pa glabātavām. Maz kas var gadīties! Man tomēr par saviem pasažieriem jāatbild,» «Ziņām» stāsta A.Veinbergs. Policijā atradumi krājas Meklējumi sākumā neveicās. Šoferis aizgājis uz policiju un gribējis maku atstāt tur. Taču, uzzinājis, ka protokola sastādīšana nav tik vienkārša lieta, nolēmis turpināt meklēt pats. Kāda nepazīstama sieviete bankā ieteikusi lūgt palīgā jaunāku cilvēku, kas orientējas sociālajos saziņas tīklos. Tā arī Nora atradusies. Jelgavas policijas Operatīvās vadības nodaļas priekšniece Daiga Vēja, kuras pārziņā ir atrasto mantu pieņemšana, teic, ka nereti cilvēki ir godprātīgi un atnes uz dežūrdaļu makus ar bankas kartēm, kurām pievienota zīmīte ar PIN kodu. Pagājušajā nedēļā, piemēram, atnests atslēgu saišķis, kam klāt bijis žetons ar mājas adresi. Atrasto naudu policijā Rīgā glabā pusgadu, pēc tam pārskaita Valsts kasē. D.Vēja atzīst, ka godprātīgajam atradējam, atnesot mantu uz policiju, jārēķinās ar piecpadsmit, divdesmit minūtēm, kamēr viss protokolā tiek fiksēts. Gadoties, ka iecirkņa dežūrdaļas darbinieki ir aizņemti ar neatliekamiem pienākumiem, un tad laiks tiekot zaudēts vairāk. «Droši vien vislabāk un vienkāršāk, ja atradējam izdodas atrast zaudētāju pašam,» piebilst D.Vēja.
