Tā kā man ir daudz brīva laika, gandrīz katru dienu eju pastaigāties pa pilsētu. Vēroju, kā tā aug, kā labiekārtojas, un tas rada patīkamas emocijas. Tomēr iznāk saskarties arī ar dažādām negācijām un varbūt pat amatpersonu nolaidību. To redzam mēs visi, bet nepievēršam nepieciešamo uzmanību.Vispirms gribu vainot pilsētas ceļu policiju, kas laikam jau vairākus gadus gaida Edmunda Zivtiņa ik pa pāris dienām televīzijā apsolīto visu satiksmes nebūšanu panaceju – stacionāros fotoradarus. Vainojama arī pašvaldības policija. Bet varbūt vajadzēja sākt ar Spīdolas ģimnāzijas administrāciju? Kādēļ? Katru darbu dienu, kad skolā no pulksten 10.30 līdz 12 ir pusdienu pārtraukums, tās audzēkņi masveidīgi pa taisno pāri Raiņa parka zālienam starp braucošām automašīnām šķērso Pasta ielu un dodas iepirkties uz veikalu «Rimi». Kad vajadzīgais iegādāts, ar čipsu pakām, picām un citām ēdamlietām rokās pa to pašu ceļu dodas atpakaļ uz skolu. Un tā tas notiek katru dienu.Esmu mēģinājis vairākām skolēnu grupām aizrādīt, bet viņi par to nosmejas. Man ir arī vairāki fotouzņēmumi par notiekošo. Bet ja nu uz ielas notiek nelaime, kas par to atbildēs? Vai tikai šoferis, kas atradās pie stūres? Vecāki savus bērnus uz mācību laiku nodevuši skolai, un tātad tai būs jāatbild, kāpēc kāds šajā laikā cietis. Ko izmeklētājam teiks klases audzinātāja, ko – skolas direktore?Domāju, par notiekošo būtu jādomā ne tikai ģimnāzijas direktorei, bet arī citu pilsētas mācību iestāžu administrācijai un skolu valdei. Protams, tas būtu jāredz gan Valsts, gan Pašvaldības policijai.
