Tiesības vēlēt no 18 gadu vecuma pēc būtības esot tradīciju jautājums, «Dienai» atzīst aptaujātie eksperti, norādot, ka sabiedriskās organizācijas «Papardes zieds» ideju par balsstiesību piešķiršanu no 16 gadu vecuma tāpēc nav uzreiz «zemē metama», bet nopietni diskutējama.
«Tas ir jautājums par politisko vienošanos, jo kā visos citos jautājumos – ja sabiedrība par to vienojas, tas notiek,» «Dienai» sacīja sociologs Aigars Freimanis, piebilstot: «Teikt, ka sešpadsmitgadīgs cilvēks nav rīcībspējīgs, ir diskutējams jautājums.» Viņš norāda uz faktu, ka Latvijas sabiedrība ir veca, un tāpēc tai ir zināma bagāža. Sociālas tēmas sabiedrībā aizņemot daudz laika, tām tiek meklēti sarežģīti risinājumi, «tāpēc ir sajūta, ka sabiedrība uz priekšu virzās lēni», atzīst sociologs. Latvijai arī jārod risinājums, kā samērot darba spēka ieguldījumu novecojošās sabiedrības uzturēšanai, un «varbūt šis ir mēģinājums rast risinājumu», teica A.Freimanis. Arī psiholoģe Marija Ābeltiņa atzīst, ka balsstiesību piešķiršana pēc būtības ir sociāla vienošanās, jo arī astoņpadsmitā dzimšanas diena «nav datums, kad mēs visi kļūstam saprātīgi vai spējīgi pieņemt lēmumus». Latvijas sabiedrībā pieņemts, ka 18 gadi ir tas sociāli atbildīgais vecums, kad jaunietis var dzīvot atsevišķi, precēties. «Ja jaunieši ir aktīvi un gatavi iesaistīties, iespējams, tas var notikt arī 16 gados, jo katram nobriešana notiek dažādi – citam 16, citam 18, citam 21. gadā,» sacīja M.Ābeltiņa. Abi eksperti norāda, ka ļoti reti 16 gadu vecumā jaunieši jau dzīvo patstāvīgi un ir neatkarīgi no vecākiem. Tāpēc ir svarīgs jautājums, kā viņi vēlēs – vai tā, kā ieteiks vecāki? «Papardes zieda» pārstāvji atzīst, ka vēl nopietni jādiskutē, vai ir vērts mainīt balsstiesību tradīciju un kādi no tā būtu ieguvumi. «Nepieciešams jauniešu iesaistīšanos organizēt jau no agrīna vecuma, līdzīgi kā tas ir daudzās Eiropas valstīs,» sacīja organizācijas pārstāvis Kaspars Līcītis, par piemēru minot, ka jau bērnudārzā vai skolā jauniešus vajadzētu sekmēt iesaistīšanos dažādos procesos. Piemēram, skolā būtisks instruments būtu skolas pašpārvalde. Taču, lai tas notiktu, «jāpārvērtē izglītības sistēma», atzina K.Līcītis.Arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars atzīst, ka jauniešiem varētu, piemēram, piešķirt tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās. «Tas ir virziens, ko, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, varētu ieņemt pakāpeniski,» sacīja R.Dzintars, jo dažkārt jaunieši var atbildīgāk pieņemt lēmumus par, ko balsot, kā divdesmitgadnieki vai četrdesmitgadnieki.
