Gandrīz visas Latvijas komercbankas piedāvā saņemt algu, ienākumus no uzņēmējdarbības, stipendiju, pensiju un citus ienākumus ar bankas konta starpniecību.
Gandrīz visas Latvijas komercbankas piedāvā saņemt algu, ienākumus no uzņēmējdarbības, stipendiju, pensiju un citus ienākumus ar bankas konta starpniecību. Viens no ērtākajiem konta izmantošanas veidiem ir dažādas maksājumu kartes.
Kartes lietotāja priekšrocības
Galvenā priekšrocība ir drošība. Algas dienā nav jāvairās no tumšām ielām. Ikdienā, nebaidoties no laupītājiem, ar karti var nēsāt līdzi pat visus iekrājumus. Vajadzības gadījumā bankomātos skaidra nauda saņemama 24 stundas diennaktī.
Katrai kartei ir savs PIN jeb personas identifikācijas kods. Parasti tā ir četrzīmju ciparu kombinācija, kas zināma tikai kartes īpašniekam. Naudu no bankomāta var izņemt, tikai uzspiežot šo kodu. Uz kartes ir arī paraksts, kas iepirkšanās vietā jāsalīdzina ar klienta parakstu uz čeka.
Kartes drošība ir svarīga ceļojot. Tās lietotājam nav jāuztraucas par valūtas samainīšanu, jo lati elektroniski pārtaps par citas valsts valūtu turpat bankomātā vai veikalā. Starptautisko debetkaršu īpašnieki vienlaikus tiek arī apdrošināti, un ceļojumiem nav jāiegādājas atsevišķa polise. Izsniedzot debetkartes ar attiecīgo pakalpojumu, speciāla maksa par apdrošināšanu netiek ņemta, tā iekļauta kopējā tarifā. Kredītkartes lietotājs var izvēlēties, vai apdrošināties, vai ne, jo dažām kartēm par apdrošināšanu papildus jāmaksā.
Maksājumu kartes lietotājam ir iespēja kontrolēt savas finanses, regulāri saņemot izrakstu par operācijām, kas veiktas ar karti. Banka automātiski var piedāvāt veikt dažus kārtējos maksājumus. Ja noslēgts līgums, banka no konta ik mēnesi samaksās telefona un mobilā telefona rēķinus. Diemžēl banku iespējas neļauj automātiski segt visus izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem. Tas nav nevēlēšanās, bet sistēmas dēļ. Piemēram, lai samaksātu par elektrību, mēneša sākumā jāfiksē skaitītāja rādījumi un jāaprēķina izlietotās elektrības daudzums. To banka nevar izdarīt. Tāpēc automātiski pārskaitījumi iespējami tikai ar firmām, kuru darbība saistīta ar augstu tehnoloģiju. Savukārt, izmantojot overdraftu, iespējams aizņemties naudu neparedzētiem izdevumiem.
Unibanka izsniedz arī «Unibanka/Statoil extra» karti, bet «Hansabank-Latvija» – «Degvielas karti» (pazīstama kā Zemes bankas karte), kas dod iespēju iegādāties preces, saņemt pakalpojumus degvielas uzpildes stacijās un precīzi uzskaitīt degvielu katrai transporta vienībai.
Bankai no konta var uzticēt veikt arī vairākus citus regulāros maksājumus, piemēram, par līzingu, kredītu, apdrošināšanu. Bankas piedāvā arī papildkarti. Piemēram, ja vīra alga tiek pārskaitīta uz kartes kontu, sieva var saņemt papildkarti un lietot naudu. Vai arī otrādi. Šo pakalpojumu gan var droši ieteikt tikai ģimenēm, kurās attiecības ir maksimāli godīgas un ir pietiekami daudz naudas, lai neuztrauktos par otra konta lietotāja izdevumiem.
Drošība maksā naudu
Lai kļūtu par maksājumu kartes lietotāju, ņemot līdz pasi, jāierodas izvēlētajā bankā. Noslēdzot ar banku līgumu un veicot kontā pirmo iemaksu vai arī norēķinoties par kartes apkalpošanu uz gadu, pēc pāris dienām varēsiet saņemt vizītkartes formāta plastikāta gabaliņu.
Par kartes apkalpošanu ir jāmaksā. Izņēmums ir algas karšu īpašnieki. Taču līdz ar to pakalpojumu klāsts aprobežojas gandrīz vienīgi ar naudas izņemšanas iespējām bankā vai tās bankomātos. Dažas bankas neņem samaksu no studentiem, skolēniem un pensionāriem.
Plašajā norēķinu karšu klāstā vienkāršam cilvēkam nav grūti apmaldīties. Vieglāk ir tiem, kam uz karti pārskaita darba algu. Šādos gadījumos uzņēmuma un bankas noslēgtais līgums nosaka darbiniekiem izsniedzamās kartes veidu.
Latvijā var iegādāties dažādu veidu maksājumu kartes: vienkāršākās kontu kartes, vietējās debetkartes, starptautiskās «EDC-Maestro» un «VISA» debetkartes, visu veidu «VISA» un «EuroCard/MasterCard»(EC/MC) kredītkartes, kā arī prestižāko «American Express».
Tātad maksājumu kartes tiek iedalītas arī debetkartēs un kredītkartēs. Pirmās biežāk izmanto algu izmaksai. Tās veido apmēram 90 procentu no kopējā debetkaršu īpatsvara. Lietojot sava konta karti, iespējams iztērēt tieši tik naudas, cik ir kontā. Tiesa, arī debetkaršu lietotājiem iespējams kredītlimits jeb tā saucamais overdrafts, ja uzņēmumam ir attiecīgs līgums ar banku. Tas parasti nepārsniedz 50% no algas vai 70 līdz 80% no summas, kas paliek pāri pēc nodokļu atskaitījumiem, un katrā gadījumā ir individuāls.
Savukārt kredītkartes (tās saņemšana ir sarežģītāka) īpašnieks var aizņemties naudu no bankas bez liekām formalitātēm. Lai to iegūtu, klientam jāpierāda, ka viņš kredītu spēs atmaksāt. Tāpēc maksājumu kartes ar kredītiespējām tiek izsniegtas pret nodrošinājumu – depozītu bankā, citu ķīlu vai regulāriem un līmenim atbilstošiem ienākumiem. Kredītlimits ir krietni vien lielāks nekā debetkaršu lietotājiem. Vidēji tas ir 1000 USD, bet ir arī 2000 vai pat 5000 USD atkarībā no kredītkartes veida.
Izplatītākās maksājumu kartes
No debetkartēm Eiropā izplatītākās ir «Maestro» (70 līdz 80%), pārspējot «VISA Electron». Īpaši «Maestro» kartes ir populāras Dienvideiropā, arī Vācijā un Beniluksa valstīs. Ziemeļvalstīs plaši lieto «VISA» kartes.
Kopumā pasaulē ir apmēram 3,5 miljoni tirdzniecības vietu, kur pieņem «Maestro» kartes, un 2,5 miljoni vietu, kur var izmantot «VISA» kartes. Ievērojami lielāka lietojuma zona ir kredītkartēm. Tās var izmantot 13 miljonos tirdzniecības vietu. Savukārt skaidras naudas izņemšana pasaulē iespējama vairāk nekā 14,5 miljonos vietu un apmēru 376 tūkstošos bankomātu. Latvijā to iespējams izdarīt vairāk nekā 2000 vietās un vairāk nekā simts bankomātos.
Bankas cenšas izcelt to izdoto karšu priekšrocības. Situācija šajā ziņā ir līdzīga arī vieniem mērķiem domātu preču ražotājiem. Kādam patīk viena firma, citam otra, bet būtībā atšķirības nav lielas. Gan «VISA», gan «Maestro», gan «EC/MC» atzītas par pietiekami labām kartēm, līdzīgs ir arī karšu serviss. Un kartes izvēle atzīstama par gaumes lietu.
Nebūšanas ar kartēm
Lai gan kartes ir ērts un drošs maksājumu līdzeklis, ar tām gadās arī dažādas nebūšanas. Pagaidām pilnībā uzticēties tikai un vienīgi kartēm nevajadzētu. Lai izvairītos no nepatikšanām, līdzi vajadzētu nēsāt skaidru naudu.
Jāņem arī vērā, ka kartes kods pilnībā nepasargā no garnadžiem. Ar nozagto karti, viltojot parakstu, var iepirkties, jo veikalos kods netiek prasīts. Samērā populāra ir arī karšu viltošana un tālākizmantošana veikalos.
Apkrāpt mēdz ne tikai karšu lietotājus, bet arī bankas. To lielākoties dara paši banku darbinieki. Tā pagājušā gada decembrī Rīgas Komercbankas grāmatvedis ar viltotu maksājumu karšu palīdzību no bankas izkrāpa Ls 14000. Savukārt Igaunijā noziedznieki bija parādījuši sevišķu izdomu. Proti, pie daudzu bankomātu papildu novērošanas kamerām dežurēja policisti. Krāpnieki uzlīmēja uz bankomāta klaviatūras nemanāmu plēvi un gaidīja, līdz kāds veiks operācijas ar karti. Tās lietotājs uz plēves atstāja savu PIN koda nospiedumu. Pārējais bija tehnikas jautājums – kartes īpašnieku noziedznieki izsekoja, karti nolaupīja un no konta izņēma naudu.
Sarežģījumi ar maksājumu kartēm un naudas izņemšanu var rasties, ja sabojājas karšu apkalpošanas dienesta serveris vai arī, attiecīgajam pavadonim novirzoties no kursa, pazūd sakari un attiecīgās kartes lietošana nav iespējama. Problēmas var gadīties arī bankomātiem, piemēram, ja strauji izņem visu naudu. Lai gan to krājumus bankas ik pa laikam papildina, šāda varbūtība ir iespējama.
