Pašlaik «pliks zemes pleķis» nevienam neesot vajadzīgs – darījumu ir ļoti maz pat pilsētas nomalē līnijās, kur par kvadrātmetru prasa, sākot no diviem līdz 16 latiem. Zeme nav pieprasīta – par to liecina daudzās aizaugušās platības līniju galos. Runājot par mājām, eksperts Viktors Svirkovskis teic – karkasu bez logiem un durvīm pārdot ir ļoti grūti, jo tajā ieguldītā nauda ir krietni augstāka nekā tirgus cena. Arī zemesgabals bieži vien pirkts «pa dārgo». Liela daļa neapdzīvoto īpašumu nonākuši banku īpašumā, kā arī ir vēl kāda daļa māju, kas ieķīlātas, un cilvēks vēl ar banku cīnās, taču ķīla krietni lielāka par tagadējo tirgus vērtību. No izsoles brīža līdz pilnam valdījumam (dzīvojošo izlikšanai) paiet laiks, un bieži vien īpašums tiek pārvērsts līdz nepazīšanai – tiek aiznests viss, ko var atdalīt, – pods, vanna, durvis, kontaktu rozetes, lampas, radiatori, iekaramie griesti. Bieži vien izliktie cilvēki aiz dusmām objektu arī izposta. Savukārt daļa banku nav atrisinājušas jautājumu par «atgūto» māju apsaimniekošanu līdz realizācijas brīdim – pagalmi aizaug, apkure netiek nodrošināta, plīst radiatori utt.Labas mājas, ja to cena adekvāta, parasti tiekot nopirktas. Tomēr interese ir niecīga. Kā stāsta bankas «Citadele» Hipotekārās kreditēšanas daļas vadītāja Baiba Lojāne, pagaidām iedzīvotāju pieprasījums pēc mājokļiem jaunajos ciematos ir diezgan pasīvs. Lielākoties ar bankas kredītlīdzekļu palīdzību klienti iegādājas dzīvokļus sērijveida mājās vai jaunajos dzīvokļu projektos, ziņo aptaujātās bankas. «Swedbank» Hipotekārās kreditēšanas virziena vadītājs Ainars Balcers teic – vērojama tendence, ka interese par mājokļa iegādi aug ļoti mēreni. «Taču nevarētu teikt, ka tas ir uz kādiem konkrētiem nišas produktiem, piemēram, privātmāju ciematiem. Lai arī valda uzskats, ka cilvēki labprāt iegādātos privātmāju piepilsētā, statistika liecina, ka visvairāk pirkumu ir tieši dzīvokļu segmentā,» saka A.Balcers. Mājsaimniecības kļuvušas racionālākas un rūpīgāk izvērtē cenas atbilstību vietai, kā arī pirkuma ietekmi uz ģimenes budžetu.Pašlaik nav vērojama arī uzņēmēju interese mūspusē attīstīt jaunus ciematus, «Ziņas» informē Jelgavas, Ozolnieku un Jelgavas novada pašvaldība. Jelgavas novadā pat ekonomikas izaugsmes laikā tādi nav tapuši.
