Jaunu privātmāju ciematu celšanas bums Jelgavā un ap pilsētu pilnībā apstājies; arī esošajos daudz nerealizētu projektu un aizaugušu pļavu.
Par to, ka nekustamā īpašuma tirgus «treknajos gados» bijis tikai vēlme ātri nopelnīt ar pirkšanas un pārdošanas darījumiem, tagad liecina jauno savrupmāju apbūve Jelgavas nomalēs un Ozolnieku novadā. Savulaik iecerēti kā skaisti privātmāju ciemati ar attīstītu infrastruktūru, taču lielākajā daļā no tiem nav pat jēdzīgu ceļu, bet lielas platības ieaugušas zālē un par plānoto apbūvi atgādina tikai nobruģētas iebrauktuves blakus elektrības sadales skapīšiem. Tirgus eksperti norāda – kaut cik pirkti tiek vien dzīvokļi, bet ārpus centra intereses nav nedz par apšaubāmā kvalitātē uzceltajiem namiem, nedz zemesgabaliem. Arī bankas, kas nekustamo īpašumu attīstītājiem savulaik dāsni izsniedza kredītus, nu citu pēc cita tiesu izpildītāju izsolēs atpērk māju karkasus un nesteidzas tos realizēt gaidās pēc lielākas cenas. Uzcelts ir, bet pircēju nav«Ar ciematiem Jelgavā un ap to no laika gala iet diezgan sūnaini,» «Ziņām» saka Viktors Svirkovskis, firmas «Latio» nekustamo īpašumu tirdzniecības speciālists Zemgalē. Par ciematiem, ko realizējis viens attīstītājs, kur ir sakārtota vide, asfaltēti piebraucamie ceļi, savilktas komunikācijas un ielu apgaismojums, tiešā izpratnē varētu nosaukt tikai dažus. Pirmo Ezera ielā Ozolniekos uzcēla un veiksmīgi realizēja SIA «Uzars celtniecība», tas pats uzņēmējs izveidojis ciematu Alejas ielā. Tam sekoja kompānijas «Stone Development» 35 māju ciemats Ozolniekos starp veco un jauno Rīgas – Jelgavas šoseju, kur arī visas ēkas jau pirms vairākiem gadiem ieguva jaunus saimniekus. Sliktāk veicies uzņēmējam Dainim Liepiņam ar nelielā ciematiņa «Līvas dārzs» attīstību. Kā liecina informācija «Nordea» bankas mājas lapā, ekspluatācijā nodotās rindu mājas aizvien iespējams nopirkt. To cena gan konkurē ar piedāvājumu galvaspilsētā – sākot no 850 latiem par kvadrātmetru. Neliels ciematiņš izveidojies arī Riekstu ceļā Jelgavā starp 3. un 4. līniju. «Visi šie ciemati ir vairāk vai mazāk veiksmīgi realizēti un par «spoku namiem» nav pārvērtušies,» vērtē V.Svirkovskis. Nokavēja lielo ķērienuVienīgais neveiksmes stāsts ir SIA «Stoneks Invest» realizētais, bet bankrotējušais ciemats Varavīksnes ielā Jelgavā netālu no Lietuvas šosejas. To sāka celt ar vērienu, piešķirot tik skanīgo nosaukumu «Varavīksnes nami», taču visās sešās mājās, kuru fasādēs daudz stikla, dzīvību nemana. Zāliens ap mājām gan glīti nopļauts, tomēr dobju vietās aug nezāles, bruģētie celiņi pāris gados sašķobījušies, koka sētai lūp krāsa. Savukārt nobruģētie iebraucamie celiņi un brīvās pļavas liecina – tur bijis plāns celt vēl vismaz divtik namu. «Lielo ķērienu nokavēja un nonāca ar banku saistīto struktūru īpašumā. Tikai dažus īpašumus izsolē nopirka privātpersonas,» zina teikt nekustamā tirgus eksperts. Visas mājas tiesu izpildītāja rīkotā izsolē iegādājusies 1,63 miljonu latu kredīta devējas «Swedbank» meitas kompānija SIA «Ektornet». Tās pārstāvis Ingars Rudzītis skaidro: «Mūsu mājokļu pārdošanas stratēģija ir vienkārša – sakārtot īpašumu, apzināt tirgus situāciju, noteikt tirgum adekvātu cenu un likt objektu pārdošanā.» Tomēr Varavīksnes ielas namu nav to astoņu Jelgavas objektu skaitā, ko «Ektornet» savā mājas lapā piedāvā patlaban. Uz jautājumu, kāpēc jaunbūves nav izliktas pārdošanā, I.Rudzītis atbild izvairīgi: «Pašlaik mūsu mērķis ir pārdot tos īpašumus, kas jau ir pārdošanā, pēc tam piedāvāsim nākamos.» Uzņēmumam «Stoneks», spriežot pēc Zemesgrāmatas datiem, aizvien pieder arī turpat netālā bijušās sēklu fabrikas teritorija. To līdz ar vairāk nekā desmit citiem blakus īpašumiem gada sākumā vairākkārt centusies izsolīt tiesu izpildītāja, taču pircējs nav atradies. Ķīlā pret šiem īpašumiem uzņēmējam dāsnu kredītu teju pusotra miljona latu apmērā savulaik izsniegusi akciju sabiedrība «UniCredit Bank». Tā tagad acīmredzot neveiksmīgi cenšas no firmas piedzīt kaut daļu naudas, jo izsoles sākuma cena noteikta 110 tūkstošu latu apmērā. Savukārt tiesu informācija liecina, ka «Stoneks» kļuvusi maksātnespējīga, un Valsts ieņēmumu dienests no tās cenšas piedzīt vairāk nekā 300 tūkstošus latu, kas nav nomaksāti PVN, sociālās apdrošināšanas iemaksu un ienākuma nodokļa veidā. Tīkoja pēc vieglas peļņas Kā māju grupas ar ciemata pazīmēm V.Svirkovskis min arī apbūvi 6. līnijā un Stadiona ielā. Tur lielas platības pieder Evaņģēliski luteriskajai baznīcai, kuras īpašumus apsaimnieko kompānija «Pastorāts». Četru hektāru zemesgabalu firma kopš vasaras sākuma cenšas pārdot par 800 tūkstošiem latu. Kā teikts uzņēmuma mājas lapā, zemesgabals atrodas prestižā privātmāju rajonā, tam cauri iet projektējamā Stadiona iela, kur jau tagad ierīkotas pilsētas komunikācijas – ūdensvads un kanalizācija. Kopumā plānā ir 21 apbūves gabals, kas sadalīts platībās no 1200 līdz 2200 kvadrātmetriem.«Visi pārējie Jelgavas vērā ņemamie un vērienīgie nekustamo īpašumu tirgotāji, no kuriem viens otrs cīnās ar nodokļus iekasējošām struktūrām, par ciematiem nemaz nedomāja,» saka speciālists V.Svirkovskis. Viņi aprobežojušies ar pļavu parcelāciju un atdalīto zemes gabaliņu tirgošanu, nepadomājot pat par minimumu – piebraucamajiem ceļiem un elektrības pieslēgumu. «Līnijas Jelgavā ir pilnas tādu garadarbu.» Grib atbilstošu cenuIveta Medne, nekustamā īpašuma tirgus speciāliste Nevarētu teikt, ka viens no pirmajiem ciematiem pie Ozolniekiem būtu uzcelts kvalitatīvi, jo tas notika steigā un liela pieprasījuma laikā. Tomēr cilvēki tajās mājās dzīvo, tās nenonāk tirgū atkārtoti, jo pirkšanai ņemti lieli kredīti, bet par tādu summu pārdot mājas nevar. Nākotnē pieprasītākās būs ēkas tieši privātmāju ciematos, kas tuvu skolām un veikaliem un kur sakārtota infrastruktūra. Ārzemnieki jau tagad brīnās, cik haotiski saceltas atsevišķās savrupmājas. Ciematos viņi novērtē vienotu arhitektūru un sētas. Katra nupat uzceltā māja tiek pārdota ļoti ātri, jo tai ir atbilstoša cena.
