Ap divdesmit Valgundes pagasta iedzīvotāju, vairums no kuriem dzīvo Rīga – Liepāja A9 autoceļa tuvumā, pirmdienas vakarā pulcējās «Latvijas valsts ceļu» rosinātā automaģistrāles rekonstrukcijas projekta sabiedriskajā apspriešanā centrā «Avoti».
Rekonstrukcijas otrais posms, kas tika plānots vēl «treknajos gados», paredzēja, ka 2035. gadā no Rīgas uz Liepāju ies četru joslu šoseja. Savukārt, īstenojot pirmo kārtu, kas plānota pēc desmit, divpadsmit gadiem, paredzēts slēgt ap trīsdesmit piecu māju pievadceļus, un tas uztrauc vietējos iedzīvotājus. No septiņarpus tūkstošiem 2007. gadā līdz piecarpus tūkstošiem pašlaik – par tik samazinājies to automašīnu skaits, kas ik diennakti izbrauc cauri Valgundes pagastam pa Rīgas – Liepājas šoseju. Rekonstrukcijas projekta vadītājs Ilmārs Gorda atzīst, ka četru joslu autoceļa izbūve būtu ekonomiski pamatota tad, ja automašīnu skaits palielinātos līdz 18 tūkstošiem, bet paredzamā nākotnē tik intensīva ceļu satiksme nav reāla. Taču, īstenojot rekonstrukcijas pirmo posmu, plānots par trim metriem paplašināt brauktuvi un izbūvēt divu līmeņu krustojumus ar viaduktiem. Valgundes pagasta teritorijā tādi būtu divi. Pirmais Kaļķī, kur Liepājas šoseju šķērso Ķemeru – Kalnciema ceļš. Otrais – Tīreļos, kur atrodas T veida krustojums ar Jelgavas – Kalnciema ceļu. «Tad zemnieku tirdziņš, ko bijām domājuši ierīkot pie Tīreļu degvielas uzpildes stacijas, neiznāks,» secināja Valgundes pagasta pārvaldniece Maija Lasmane. Tas gan pārējiem sapulces dalībniekiem nelikās īpaši svarīgi. Ētiskas dabas jautājumsSāpīgākais bija jautājums par māju un citiem mazajiem pievadceļiem, kas pienāk Rīgas – Liepājas šosejai. To Valgundes pagasta teritorijā ir 41, pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas varētu palikt tikai seši. I.Gorda teica, ka mazo pievadceļu samazināšana uzlabos kustības drošību uz galvenās maģistrāles. Arī uz aleju, kas ved uz Ložmetējkalnu, nevarēs no šosejas nogriezties pa tiešo, pret ko iebilda valgundnieks Ilgonis Lagzdiņš. Arī Jānis Štrauss no Brīvkalniem izteicās, ka jautājums par aleju, kas iet uz karavīru piemiņas vietām, brāļu kapiem ir ētiskas dabas. Viņam bija iebildes arī pret mazo pievadceļu savienošanu ar asfaltētu ceļu, kam, viņaprāt, jāiet blakus galvenajam ceļam, nevis attālāk, kā bija iezīmēts plānā. Projekta prezentētāji norādīja, ka visus iedzīvotāju priekšlikumus, kas tiek izteikti diskusijā pie kartes, ieprotokolēt nevarot, tāpēc tie tiek gaidīti rakstiski. Apmierina tagadējais stāvoklisPagasta iedzīvotājs Vernons Kiesners, kurš uz sapulci nebija ieradies, «Ziņām» pauda neizpratni, ka šovasar Liepājas šoseja jau atjaunota un nu atkal tiekot spriests par renovāciju. Tā esot ES līdzekļu šķērdēšana. Arī Imants Āboms pauda, ka šāda projekta apspriešana ir veltīga laika un naudas tērēšana, jo vismaz pagaidām neesot īpaša vajadzība to darīt. Informācija Iepirkumu uzraudzības mājas lapā liecina, ka par Rīgas – Liepājas šosejas 38 kilometru posma iespējamās rekonstrukcijas izpēti «Latvijas valsts ceļi» personu apvienībai «Latroad» samaksājuši 45,6 tūkstošus latu.
