«Saprotu, ka būtībā nekas īpaši nemainīsies. Mums jau sen ir kārtība, ka atskaitām vidusskolēnus, kuri nespēj izpildīt visas prasības, jo vidējā izglītība nav obligāta. Arī 1. – 4. klasē bērni uz otru gadu paliek tikai retos gadījumos,» Elejas vidusskolas direktore Sarmīte Balode vērtē Ministru kabineta noteikumu projektu. Tas paredz, ka turpmāk, izņemot atsevišķus gadījumus, 1. – 4. un 10. – 12. klašu skolēni vairs atkārtoti nesēdēs tās pašas klases solā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un pašvaldību izglītības speciālistu izstrādātajos noteikumu grozījumos par uzņemšanu un pārcelšanu nākamajā klasē paredzēts – lai novērstu skolēnu ar mācīšanās grūtībām palikšanu uz otru gadu, turpmāk jāpievērš lielāka uzmanība darbam ar audzēkni pēc mācību gada beigām, kā arī jāveido individuāls skolēna atbalsta plāns.«Laba izglītība nozīmē, ka visiem skolēniem neatkarīgi no viņu dotībām, ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa vai citām pazīmēm būtu jāgūst panākumi skolā un jāspēj apgūt valsts vispārējās izglītības standartos noteiktās prasības. Atstājot uz otru gadu, rezultāts ļoti reti ir sekmju uzlabošanās. Drīzāk tiek panākts pretējs efekts,» pauž IZM Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone. Viņa min, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā ne ātrāk kā 2012./2013. mācību gadā.Lai arī Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektā paredzēts, ka īpašos izņēmuma gadījumos 1. – 4. klašu skolēnus tomēr varēs atstāt uz otru gadu, Elejas vidusskolas direktore cer, ka šie gadījumi nebūs pārāk strikti definēti. «Ja ir jēga kaut kad palikt uz otru gadu, tas ir 1. un 2. klasē. Tas ir laiks, kad jāapgūst pamatiemaņas. Kādam tas padodas lēnāk, bet vēlāk viņš sasparojas un panāk pārējos,» novērojusi S.Balode. Viņa atklāj, ka šajā mācību gadā vidusskolā un tās filiālē jaunākajās klasēs ir vien pāris otrgadnieku. Vairumam bērnu ar mācīšanās grūtībām izdodas izlabot atzīmes pagarinātajā mācību gadā. Retam ar pedagoģiski medicīniskās komisijas lēmumu tiek noteikta speciālās izglītības programma.
