Saeima steidzamības kārtā skata jauno Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu. Tas attieksies uz visām fiziskajām personām, kuru rocība gadā pārsniedz 50 minimālās algas (10 tūkstoši latu), savukārt amatpersonām visi skaidrās naudas uzkrājumi būs jāieskaita kontā. Likumprojekta sagatavotāja Finanšu ministrija paskaidro, ka iegūt informāciju par iedzīvotāju materiālo stāvokli ir svarīgi, lai novērstu mēģinājumus legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kā arī ierobežotu ēnu ekonomiku, kuras «asinsrite» ir skaidras naudas turēšana. To ieskaitot bankas kontā, valsts gūs pārliecību par tādas naudas esamību un varēs kontrolēt finanšu plūsmas izmaiņas. Likums arī sniegs iespēju legalizēt ienākumus, kas gūti no nereģistrētas saimnieciskās darbības, samaksājot par tiem ienākuma nodokli.
Milzīga entuziasma pilns par šo likumprojektu neesmu, turklāt man līdz pēdējām brīdim ir lielas šaubas, vai Saeima to pieņems. Labs sistēmisks risinājums būtu papildināt tā sauktās nodokļu deklarācijas ar sadaļu par mantisko stāvokli, kā arī kontrolēt deklarācijās rakstītā atbilstību patiesībai. Tas būtu drošāks risinājums nekā vienreizēja akcija, kas tiek īstenota tik sasteigti. Ja tagad pieļaus kļūdas, tās labot nevarēs, likums būs stājies spēkā. Tas ļaus cilvēkiem, kuru kontrolei normatīvais regulējums radīts, izlocīties. Jau tagad ienākumu deklarācijas iesniedz daudzi, ne tikai valsts amatpersonas, kaut vai cilvēki, kas grib saņemt attaisnotos izdevumus par zobārsta apmeklējumu. Ja noteiktu papildu kritērijus, kam jāpilda deklarācijas, tas būtu daudz vienkāršāk un drošāk, nekā steigā gatavot pilnīgi jaunu likumu. Jautājums arī, cik stingri un ar kādām sankcijām varēs vērsties pret cilvēkiem, kas sākuma deklarācijā nebūs iekļāvuši patiesas ziņas par savu mantisko stāvokli? Būs arī grūti vērsties pret iedzīvotājiem, ja likums stāsies spēkā tik steidzami. Cilvēks teiks – jā, es glabāju skaidru naudu, taču ceļoju, ilgi uzturos ārpus valsts, kā gan es varēju zināt, ka dažās nedēļās Latvija pieņems likumu, kas stājas spēkā un jāpilda jau janvāra sākumā! Cilvēki taču negribēs uzreiz skriet uz Latviju un naudu iemaksāt kontā. Tomēr ceru, ka drīz radīsies atskaites punkts par ienākumu legalitāti ar tādiem normatīviem, kas tiešām ļaus apkarot nelegālos ienākumus. Likums vēršas nevis pret «mazajiem un parastajiem» cilvēkiem ar nelegāli iegūtiem 1000 latiem, bet gan pret «lielajām zivīm». Savukārt tās atradīs katru nepilnību likumā, lai tiktu sveikā cauri. Likumam jābūt tādam, lai tiešām izķertu tos, ka dzīvo krietni pāri saviem līdzekļiem. Ingrīda Jakušonoka, LLU Ekonomikas fakultātes Grāmatvedības un finanšu katedras vadītāja:Ja pašdeklarēšanās būtu veikta gadus piecpadsmit agrāk, es to vērtētu ļoti pozitīvi. Taču arī mūsdienās šo kontroles mehānismu ieviest būtu lietderīgi. Mēs ik pa laikam pārliecināmies, ka ir daudz amatpersonu, kas savus nelegālos ienākumus noslēpj, norakstot tos radiem, draugiem. Ja būtu laikus ieviesuši nulles deklarāciju, iespējams, nerastos tādi skandāli, kāds bija ar «Latvenergo» vadītāju arestu, nebūtu baumu par nelegālajiem procentu maksājumiem būvniecībā, kur ģenerāluzņēmējs ar apakšuzņēmējiem «taisa rebes». Vēl jau projekti ar lieliem finanšu līdzekļiem Latvijā nav beigušies. No otras puses, baidos no pārmērīgas birokrātijas. Ja mēs cilvēkiem liekam deklarēties, tad jābūt arī institūcijām, kas šos dokumentus rūpīgi pārbaudīs. Resursu tēriņš būs. Mēs bieži vien vāciešus apskaužam par viņu kārtību un disciplīnu. Domāju, ka arī Latvijā cilvēki, kuri darbojas ar lielākām summām, varētu pieņemt par normu, ka, apgrozījumam pārsniedzot 50 minimālās algas, ir jādeklarējas. Dainis Liepiņš, uzņēmējs, Jelgavas Domes deputāts, skaidrā naudā glabā 64,4 tūkstošus latu:Esmu pārliecināts, ka kārtībai, kā kontrolēt iedzīvotāju naudas plūsmu, ir jābūt. Taču tagadējais regulējums vairāk atgādina politisku teātri – man tā liekas darbības redzamības imitācija. Ja valsts ikvienu, kura ienākumi pārsniedz 50 minimālās algas, grib piespiest naudu ieskaitīt bankas kontā, kas garantēs, ka tā netiks likvidēta? Gadījums ar Latvijas Krājbanku kārtējo reizi pierāda, ka bankām uzticēties nevar. Īpašas cerības neloloju arī par skandināvu bankām. Tāpēc arī man pašam ir skaidras naudas uzkrājumi. Ja valsts dotu nosacījumu, ka naudu var ieskaitīt Valsts kasē, turklāt neprasītu par to samaksu, vēl varētu padomāt. Bet pašreizējā variantā – naudas ieskaitīšana komercbankā cilvēkiem radīs papildu izmaksas un ļoti augstu risku.Manu situāciju jaunais likums ietekmēs maz, jo savus ienākumus jau daudzus gadus deklarēju. Bet, runājot par citiem, – tie, kas mācējuši visu ko noslēpt, pratīs arī turpmāk to izdarīt. Arī mūsu uzraugu kapacitāte nav tik liela, lai spētu izkontrolēt.
