Pašvaldībās uzskata, ka aplikt ar nodokli šķūnīšus un citas saimniecības ēkas, kā to plāno valdība, izraisīs iedzīvotājos neizpratni un sašutumu, otrdien raksta laikraksts “Latvijas Avīze” (LA).
Nodokli par šķūnīšiem un citām saimniecības ēkām valdība grib ieviest jau no nākamā gada 1. janvāra, pielietojot tām tādu pašu nodokļa likmi kā par dzīvojamām mājām – 0,2 līdz 0,6% no īpašumu kadastrālās vērtības. Reizē gan ir noteikts, ka pašvaldībām būtu tiesības pašām lemt – aplikt vai neaplikt arī saimniecības ēkas.Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis norādīja, ka nodokļa aprēķini gan par saimniecības ēkām, gan par citām būtu jābalsta uz precīziem, stāvoklim dabā atbilstošiem datiem. Kamēr šo īpašumu uzskaite klibo ar abām kājām, tikmēr pašvaldībās veiktie nodokļa aprēķini arī turpmāk būs tikpat kļūdaini kā Valsts zemes dienestā par tiem reģistrētie dati.Vispirms sakārtot īpašumu kadastrālo vērtēšanu, novēršot sistēmiskās un datu kļūdas un tikai tad grozīt nodokļa politiku – šādu priekšnoteikumu LPS izvirzījusi valdībai. Cita starpā LPS prasa novērst nesamērīgo nodokļa slogu līdzīgiem īpašumiem dažādās valsts teritorijās, kā arī noteikt ar nodokli neapliekamo platību mājoklī deklarētajām personām. Savukārt valdība atbildējusi, ka priekšlikumi nodokļa piemērošanai 2012. un turpmākajos gados jau ir apstiprināti novembrī un ka tāpēc tos vēlreiz vairs neesot vērts apspriest.”Vai aplikt ar nodokli šķūnīšus un citas par 25 kvadrātmetriem lielākas saimniecības ēkas, tas pašvaldībām jāizlemj ātri – pats vēlākais līdz nākamā gada februārim, kad iedzīvotājiem jāizsūta nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu paziņojumi,” LA norādīja Jaunsleinis.Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs Māris Ainārs laikrakstam piebilda, ka jau tagad lielai iedzīvotāju daļai ir grūti samaksāt pašlaik noteiktos nodokļus par zemi un dzīvojamo māju. Jau kopš pagājušās ziemas daudzi iekļuvuši parādos par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem. “Šādos apstākļos nodoklis par šķūnīšiem būs papildu slogs,” viņš piebilda.Pašvaldības nodokļu inspektore Iveta Heidemane stāstīja, ka lauku māju īpašniekiem nodoklis par šķūni vai citu saimniecības ēku neiznāktu liels, ņemot vērā zemo kadastrālo vērtību. Piemēram, par vecu 213 kvadrātmetru kūti, kuras kadastrālais novērtējums ir 641 lats, būtu jāmaksā 1,29 lati. Toties Iecavas centrā par 409 kvadrātmetru lielu saimniecības ēku, kuras vērtība ir 12 270 latu, būtu jāmaksā 25 lati – papildus par zemi un dzīvojamo ēku maksātajam nodoklim. Viņasprāt, nodokļu politiķiem būtu jāņem vērā, ka iedzīvotājiem sakrājušies nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem, tāpēc jebkādi papildu nodokļi vēl vairāk palielinās parādu nastu. Pēdējos gados Iecavas novadā parādu apmēri strauji pieaug – kopīgā nodokļa parādu summa 7000 nodokļu maksātājiem pašlaik sasniegusi 151 200 latu.
