No šodienas arī jelgavnieki var iepazīties ar tādu savdabīgu žanru kā mikrominiatūras – Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzeja «Ateneum» zālē (pirmajā stāvā) apskatāma armēņu mākslinieka Eduarda Kazarjana izstāde «Brīnumu pasaule».
Stāstot par ekspozīciju, salikteņa daļa «mikro-» šoreiz ir īsti vietā – miniatūros objektus cilvēka acs var saskatīt un novērtēt tikai mikroskopā. Darbu autors E.Kazarjans savu māksliniecisko iedabu vispirms gan mēģinājis realizēt kā vijolnieks, un mūziķa prasme neesot zudusi vēl joprojām, informēja izstādes menedžeris Armens Arutjunjans. Tāpat kā, neraugoties uz E.Kazarjana godājamo vecumu (drīz būšot 90), joprojām top jaunas mikrominiatūras.Varbūt tieši senās aizraušanās dēļ tapusi, pēc menedžera A.Arutjunjana vārdiem, pasaulē mazākā vijole, uz kuras iespējams spēlēt. Brīnuminstrumenta garums ir tikai septiņi milimetri, un tā iekļuvusi Ginesa rekordu grāmatā. Savā laikā E.Kazarjans kļuvis slavens arī ar to, ka radījis Leonardo da Vinči «Monas Lizas» kopiju uz rīsa grauda daļiņas (tagad tā glabājoties Luvrā).Šos unikālos darbus Jelgavas izstādē, protams, neredzam, bet interesantā netrūkst. Kur vēl jūs redzēsiet kamieļu karavānu, kas ietilpst adatas acī? Vai sārtu rožu pušķi, kurā rožu lapiņas veidotas no zivs zvīņas, bet kātiņi no cilvēka mata. Izsmalcināti izskatās zelta kalumi: uz 0,05 milimetru plates viensantīma monētas diametrā izkalti smalki raksti (to līnijas ir simts reižu plānākas par cilvēka matu).Latvijā E.Kazarjana darbi līdz šim pabijuši izstādēs Valmierā un Jūrmalā, bet tiem neesot trūcis apbrīnotāju ne Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, ne vairākās ASV pilsētās, ne citur pasaulē.
