Pārskatot datus par Lauksaimniecības universitātes amatpersonu atalgojumu, neticama šķiet statistika, ka augstskolā vidējā alga ir tikai ap 400 latu («uz papīra»). Vairumam no sarakstā iekļautajām personām izmaksātā darba alga ir krietni virs tūkstoš latiem, dekāni pelna vairāk par valsts premjeru, bet virkne profesoru «otru algu» saņem, vadot ES finansētos projektus. Krīze LLU nav piespiedusi izskaust arī aizdomīgo praksi slēgt uzņēmuma līgumus, kas ļauj darbiniekiem saņemt vairāk par to vien, ka pienākumu noformē kā papildu darbu.
Ziņas par oktobrī (novembra datus LLU vēl nav publiskojusi) «uz rokas» izmaksāto atalgojumu liecina, ka vispelnošākā persona universitātē bijis rektors – Jurim Skujānam izmaksāti nepilni 2500 latu. Mācību prorektors Arnis Mugurēvičs ticis pie teju 2300 latiem, profesora Aleksandra Adamoviča kontā ieskaitīti 2095 lati, bet Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis saņēmis nepilnus 2000 latus. Vēl ienesīgāki LLU amatpersonām bijuši vasaras mēneši. Piemēram, D.Dubrovskis par darbu augustā saņēmis 3832 latus, bet viņa kolēģei Ekonomikas fakultātes dekānei Irinai Pilverei pārskaitīti 3065 lati. Vairumam no teju 100 LLU amatpersonām algas nav mazākas par tūkstoš latiem, liecina apkopotā informācija. Algas esot nopelnītasKā stāsta LLU lietu pārvaldnieks Jānis Sprukts, universitātes budžetu veido trīs lieli vaļi – pašu pelnītā nauda, valsts piešķirtā un zinātniskajos projektos saņemtā. Tādējādi LLU darbinieku algas var veidoties no vairākām daļām. No valsts budžeta līdzekļiem – 5,3 miljoniem latu – algām aiziet lauvas tiesa – ap 4,3 miljoniem. J.Sprukts, kurš pats oktobrī saņēmis gandrīz 1700 latu, universitātes amatpersonu atalgojumu neuzskata par pārlieku dāsnu. «Ja būtu, no kā, varētu arī piemaksāt,» saka LLU naudas maka turētājs. Viņš slavē savulaik ieviestās «kvalitātes piemaksas», no kā gan līdz ar krīzi nācies atteikties. Tās ļāvušas par doktora darbu vadīšanu, zinātniskajām publikācijām un citiem labi paveiktiem darbiem mēnesī saņemt vēl līdz simt latiem. Uz jautājumu, vai algas darbinieki saņem par padarītu darbu, viņš atbild – strādāt varētu efektīvāk, taču likumi apgrūtina «darba samaksai iztērēto latu apgrozīt efektīvāk». Uzņēmuma līgumi – viegla iespēja piepelnīties«Kamēr es te esmu, negribētu pieļaut, ka tiek samaksāts par nepadarītu darbu,» uzsver J.Sprukts. Tāpēc viņš attaisno likumā atļauto uzņēmuma līguma slēgšanu. Tādējādi tie, kas veikuši kolēģa pienākumus vai kaut ko, kas nav minēts amata aprakstā, var saņemt papildu ienākumus. Jau pāris gadu uzņēmuma līgums ļauj piepelnīties LLU Sporta nama vadītājam Viktoram Valainim, kas oktobrī papildus vairāk nekā 600 latu algai ticis vēl pie 300 latiem. Pērn oktobrī tāds dokuments viņa kontu ļāvis papildināt pat par 2250 latiem. «Pildu arī Sporta nama direktora pienākumus,» viņš izskaidro papildu atalgojumu. Ikdienā esot daudz saimniecisku pienākumu, tāpēc, lai nebūtu jāalgo cits cilvēks, viņš uzņemoties nodrošināt nama ekspluatāciju. Nerunīgāks par papildu ieņēmumiem ir LLU Informācijas sistēmu daļas šefs Edmunds Korzunovs, kurš tāpat kā padotie šoruden ticis pie papildu 200 – 300 latiem. «Tad, kad būsiet manā vietā un darīsiet manus darbus, sapratīsiet,» viņš saka, taču uz vairākkārtēju aicinājumu izskaidrot, par ko viņam maksāta nodokļu maksātāju nauda, runāja negribīgi. Sarunas gaitā paspējot piedāvāt darbu un zākāt žurnālistus par «deguna bāšanu ne tur, kur vajag», viņš tomēr atzina, ka papildu 350 lati saistīti ar datortīklu izbūvi kopmītnēs. Viņa pienākumos tas neietilpstot, tāpēc varot prasīt papildu naudu. «Mūsu darbā hronometrāžas nav»Viens no pelnošākajiem LLU profesoriem Meža fakultātes dekāns D.Dubrovskis, kurš nedēļā vada četras piecas lekcijas un kura alga pārsniedz 2000 latu, par atalgojumu saka: «Tas ir smieklīgi zems. Salīdzinot mēs braucam ar zaporožeciem, bet pasaulē jākonkurē ar tiem, kas sēžas mersedesos.» LLU zinātniekiem «deg acis», tāpēc viņi esot gatavi strādāt par zemām algām. Pats viņš tik daudz nopelnot, jo vada vairākus zinātniskus projektus. To rezultāti turklāt tiek ieviesti ražošanā, piemēram, radīta iespēja augošā mežā noteikt koksnes apjomu un vērtību. Dekāna darbam tāda piepelnīšanās netraucējot, jo «mūsu darbā jau hronometrāžas nav».
