Par referenduma organizēšanu, lai Satversmē noteiktu krievu valodu kā otru valsts valodu, parakstus nodeva 183 046 pilsoņi. Referendums varētu notikt februāra vidū. Apvienība «Saskaņas centrs», kuras vairāki politiķi parakstījās, savu nostāju gaidāmajā tautas nobalsošanā vēl nav formulējusi, bet valdošo koalīciju veidojošo politisko spēku – «Vienotības», Zatlera Reformu partijas un nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK – valdes izplatījušas aicinājumu visu tautību Latvijas pilsoņiem aktīvi piedalīties referendumā un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.
Dace Anstrate, Jelgavas Speciālās skolas skolotāja, māca latviešu valodu mazākumtautībām:Atbildība par notikušo būtu jāuzņemas valdošajiem nacionālajiem politiķiem – gan izpildvarai, gan likumdevējiem, kuri līdz šim pašpietiekami situši sev pa plecu un nav gribējuši īsti redzēt to, kas notiek zemāk. Arī kaut kāda sabiedrības kontrole ir palaista garām. Politiskie jautājumi vienmēr saasinās tādos brīžos, kad cilvēkiem pāri malai kāpj sociālie jautājumi. Kamēr ar tiem plus, mīnus ir kārtībā, vidusšķira un zemāki sabiedrības slāņi parasti ir ļoti mierīgi. Taču tad, kad mājās vairs nav labi, cilvēki vainu sāk meklēt ārpus sava šaurā dzīvesloka. Man liekas, ka tas bija galvenais, kāpēc iedzīvotāji kļuvuši politiski aktīvāki – savāca parakstus referendumam par krievu valodu kā otru valsts valodu, kā arī Saeimas vēlēšanās ar ievērojamu pārsvaru iebalsoja «Saskaņas centru», ko gan godīgi, gan negodīgi tagad cenšas pastumt malā. Vladimirs Jefremovs, Baltijas Starptautiskās akadēmijas Jelgavas filiāles vadītājs, profesors:Par visu jāatbild valdībai un prezidentam. Sava daļa vainas par etniskās spriedzes palielināšanos jāuzņemas arī sabiedriskajām organizācijām. Manuprāt, Latvijā trūkst solidaritātes starp varu un sabiedrību, kā arī dažādiem sabiedrības slāņiem. Darbojos Tautas saskaņas partijā, arī tā pienācīgi neveicina saskaņas ideju. Skaidrs, ka referendumā krievu valodu par otru valsts valodu nepieņems. Tik daudz balsu nedabūs. Tad arī latviešiem vajadzētu par to balsot, bet tas nav reāli. Taču vienalga mēs nonāksim pie tā, ka valstī vajadzēs vairāk oficiālu valodu. Roberts Šlegelmilhs, partijas «Visu Latvijai!» Jelgavas nodaļas vadītājs:Atbildība būtu jāuzņemas visiem, kas bijuši saistīti ar neveiksmīgās integrācijas un naturalizācijas politikas izveidi un īstenošanu. Ir kļūdaini uzskatīt, ka nepilsonis, izejot naturalizācijas procesu un iegūstot Latvijas pilsonību, kļūst lojāls mūsu valstij. Ne jau nepilsoņi gāja parakstīties par otru valodu. Interesanti, cik latviešu svētku viņi svin. Otrkārt, kādus pamatus krievvalodīgie vecāki ieliek saviem bērniem. Kādus pamatus viņi var ielikt, būdami lojāli Krievijai, nevis Latvijai – nezinot vai neizprotot mūsu vēsturi? Krievi Latvijā tika ievesti ar mērķi pārkrievot mūsu tautu. Ļoti šaubos, vai šo domāšanu spēs kāds mainīt. Protams, ir arī izņēmumi, bet to nav daudz. Otrkārt, nav pareiza Latvijas skolu sistēma, kur krievu bērniem tiek nodrošināta izglītība par valsts budžeta līdzekļiem. Jelgavas 2. pamatskolas direktore Ludmila Gineite ir parakstījusies par krievu valodu kā otru valsts valodu. Jautājums – ko šāds cilvēks var iemācīt bērniem? Nu ne jau latviskas vērtības. Treškārt, krievu bērnam izaugot vidē, kur galvenā saziņa notiek krievu valodā, viņš noteikti izmantos krievu masu medijus. Tas nozīmē, ka krievvalodīgie dzīvo savā informācijas telpā, bet latvieši savā. Tāpēc ir vērojama sašķeltība sabiedrībā. Albīna Usačeva, pensionāre:Referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu izprovocēja Raivis Dzintars un viņa partija. Tā bija pretdarbība viņu idejai mazākumtautību skolās pilnīgi ieviest latviešu valodu. Nevar visu laiku krievus knābt un knābt. Mērs bija pilns. Saprotu arī latviešu sāpi, kas viņiem nāk vēl no padomju un cara laikiem, kad tos gribēja pārkrievot. Taču dzīvē nevar iet uz priekšu, visu laiku skatoties atpakaļ. Tādas problēmas varbūt nepastāvētu, ja padomju laikos krievu skolās pienācīgi būtu mācījuši latviešu valodu. Atceros, manam dēlam 9. klasē visu mācību gadu nebija latviešu valodas skolotāja. Tagad tas nebūtu iedomājams.
