Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas pārstāvji norādījuši, ka vairāku uzņēmumu attīstību traucē pirms to privatizācijas uzkrājušies nodokļu parādi.
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas pārstāvji norādījuši, ka vairāku uzņēmumu
attīstību traucē pirms to privatizācijas uzkrājušies nodokļu parādi. Bet kāda ir valdības politika šajā jomā?
Saskaņā ar likumu par uzņēmējsabiedrībām tām ir tiesības par saviem parādiem norēķināties ar akcijām vai īpašuma daļām. Arī likums par pašvaldībām uzņēmējsabiedrībām nodokļu parādus ļauj piedzīt dažādos veidos. Tomēr Finansu ministrija kapitalizēt pašvaldības nodokļu parādus nepiekrīt. Rezultātā uzņēmumi nevar piesaistīt investīcijas, modernizēties un grimst vēl lielākos parādos. Grozījumi likumā par īpašuma nodokli ļauj pašvaldībām noteikt atvieglinājumus atsevišķām kategorijām. Diemžēl tas netiek ņemts vērā, nosakot pašvaldību iemaksas finansu izlīdzināšanas fondā. Saspringtajā finansiālajā situācijā vietējā vara nepiemēro arī šīs atlaides un rezultātā uzņēmumiem, kam nepieciešama palīdzība, tā netiek savlaicīgi sniegta.
Ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers norādījis, ka daudzi uzņēmumi privatizēti par lētu naudu, pat par vienu latu, un vienīgā summa, kas tiem jānomaksā, ir nodokļu parādi. Dominē uzskats, ka uzņēmumiem, kam ir šī nodokļu nasta, ir grūti attīstīties, taču netiek runāts par to, ka būtībā uzņēmums ir uzdāvināts.
Nodokļu atlaižu vai kapitalizācijas jomā katrs gadījums skatāms atsevišķi, un tādās reizēs nereti atklājas, ka ne jau nodokļu slogs kavē attīstību, bet gan zemā līmenī organizētais menedžments. Tādējādi paralēli vecajiem parādiem krājušies jauni.
Daudzu uzņēmumu pārstāvji Ekonomikas ministrijā vaimanājuši par Krievijas krīzes izraisītām problēmām. Taču, papētot reālo situāciju, vienā otrā atklāts, ka tajā krīze iestājusies jau sen pirms šīs krīzes.
Taču Krievijas krīze Latvijas uzņēmumiem devusi arī iespējas. Proti, ap 60 procentu no eksporta apjoma veido eksports uz Rietumu valstīm. Pirms desmit gadiem tāda vispār nebija. Uzņēmumi sapratuši, ka nav tālredzīgi raudzīties tikai uz vienu produkcijas noieta tirgu. Daudz vairāk tiek domāts arī par kvalitātes jautājumiem, jo ir izprasts, ka nevar vairs ražot pēc principa, ka «Krievijā jau visu nopirks».
Kaut ko uzdāvinot, nodarbojoties ar labdarību, uzņēmumu attīstība patiesībā nemaz netiek veicināta. Līdzšinējā pieredze apliecinājusi arī, ka, kapitalizējot nodokļu parādus, dažiem uzņēmumiem, kas pratuši pierādīt šāda soļa lietderību, izdevies veiksmīgi konsolidēt spēkus un pieticis prasmes piesaistīt investīcijas un attīstīties. Katrā ziņā runa par nodokļu atlaidēm vai kapitalizāciju varētu būt gadījumā, ja uzņēmums būs iesniedzis vērā ņemamus attīstības priekšlikumus un garantijas, ka izvirzītie mērķi tiks sasniegti. Tāpat vien, norādot tikai uz grūtībām, nekas nenotiks.
Pēc Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktora Aivara Bernāna domām, pirmais nodokļu kapitalizācijas posms ir noslēdzies, un uzņēmumiem, kam šis solis palīdzētu attīstīties, nodokļu parādi kapitalizēti. Pēc trīs mēnešu saskaņošanas ar Finansu ministriju valdībā iesniegti noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un īpašuma nodokļa kapitalizāciju. Ir pieņemti noteikumi arī par zemes nodokļa kapitalizāciju. Taču nodokļu kapitalizācija pieļaujama tikai pietiekami rezultatīvas saimniekošanas gadījumā, nevis uzņēmuma bankrota priekšvakarā.
Arī cita veida atbalsts lielākiem un mazākiem uzņēmumiem nebūšot finansiālā izteiksmē. Valsts atbalsta programma tikšot virzīta uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Palīdzība vairāk izpaudīšoties mazo un vidējo uzņēmumu produkcijas noieta meklējumos, uzņēmējdarbības atbalsta centru veicināšanā un citos pasākumos. Svarīgi, lai tos atbalstītu arī paši uzņēmēji. Tas noskaidrots ar nozaru ekspertu padomju starpniecību.
