Ar pārapbedīšanu 28. septembrī savā dzimtajā pusē Džūkstē mājās pārnāca ievērojamais latviešu kultūras darbinieks, literatūrzinātnieks, folklorists, skolotājs un teologs Ludis Bērziņš, kas te dzimis pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados.
Ar pārapbedīšanu 28. septembrī savā dzimtajā pusē Džūkstē mājās pārnāca ievērojamais latviešu kultūras darbinieks, literatūrzinātnieks, folklorists, skolotājs un teologs Ludis Bērziņš, kas te dzimis pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados.
Luda Bērziņa prēmijas tiek piešķirtas jau ceturto gadu. Prēmijas galvenais sponsors ir viņa mazdēls Kristaps Kegi un Luda Bērziņa piemiņas fonds. Ar grāmatu dāvinājumiem laureātus atbalsta Kanādas Daugavas vanadžu kopas, Latvijas Kultūras fonds un vairākas privātpersonas. 1997. gada prēmiju konkursam žūrija bija saņēmusi 78 autoru 126 darbus, no tiem apbalvošanai izvirzīti 27 pedagogi un augstskolu mācībspēki, kuriem piešķirti Goda diplomi un balvas. Konkursa godalgotie darbi pārsvarā saistīti ar pedagoģijas metodiku un kultūrvēstures apzināšanu, bet Jelgavas skolotājai un pagājušajā gadā izdotā dzejoļu krājuma «Grēksūdze vējam» autorei Guntai Micānei apbalvojums piešķirts par vēl nepublicētajiem literārajiem darbiem. Tas ir stāstu krājums «Še, kur līgo priežu meži», dzejoļu grāmata bērniem «Pie Tērvetes dzeņa» un vēl viens dzejoļu krājums, kura pagaidu nosaukums ir «Zilais gredzens».
Desmit gadu Gunta Micāne mācījusi latviešu valodu bērniem Jelgavas 1. internātskolā, pēc tam 10 gadu strādājusi mūzikas vidusskolā, vēl desmit gadu – Juglas ģimnāzijā. Pa vidu vēl esot neliels klejojumu brīdis, ko viņa cenšas neatcerēties. Nu jau ir ceturtais gads, kā skolotāja aizgājusi pensijā, bet tieši tikpat ilgs arī «Jundā» nostrādātais laiks.
«Mācu maziem krieviņiem latviešu valodu,» viņa stāsta. «Skolotāj, tikai nenomirstiet un nepalieciet slima, kamēr mēs beigsim 12. klasi,» cik tieši, tik arī no sirds sakot pašreizējie audzēkņi, un, tā kā skolotāja Micāne vienmēr pret saviem pedagoģes pienākumiem izturējusies ar vislielāko atbildību, tad ļoti ticams, ka «desmitgadu tradīcija» turpināsies arī «Jundā». Bet, ja tā, tad mēs noteikti izlasīsim arī to, kas vēl nav publicēts un varbūt pat vēl ne uzrakstīts.
«Ja es nestrādātu «Jundā», diezin, vai to darītu,» saka skolotāja Micāne arī par savu piedalīšanos konkursā. Kolēģu uzmundrinājums un tikpat sirsnīgais prieks par panākumiem šobrīd esot viņas galvenie virzītājspēki. Tad vēl, protams, savējie – meitas Dace un Sandra ar ģimenēm. Jaunajam dzejoļu krājumam, starp citu, nosaukumu ieteicis mazdēls Rūdolfs, bet ilustrācijās «Zilajam gredzenam» autore iecerējusi znota Ginta Strēļa darināto rotu fotoattēlus.
