Nākamceturtdien uzņēmums «Latvijas piens», kas Jelgavā ceļ piena pārstrādes rūpnīcu, ieplānojis atzīmēt jaunbūves spāru svētkus. Savukārt jau martā domāts sākt ražot piena produktus. Tā pirmdien sabiedriskajā apspriešanā, uz kuru gan nebija ieradies neviens pilsētnieks, atzina «Latvijas piena» vadība. Dižos plānus aizēno un pat var apturēt Konkurences padomes (KP) sāktā pārbaude un iespējamais sods par konkurences kropļošanas draudiem.
Sabiedrisko apspriedi Jelgavas Domes namā SIA «Latvijas piens» rīkoja, jo to paredz normatīvie akti. Iedzīvotāju domas likums liek uzklausīt, jo uzņēmums būvēs katlumāju, kuras dūmi radīs piesārņojumu, un tāpēc nepieciešams saņemt vides pārvaldes atļauju. «Latvijas piena» tehniskais direktors Armands Lūsis skaidroja, ka katlumāja nepieciešama siltā ūdens un tvaika ražošanai. Plānots, ka gada laikā tajā tiks sadedzināts, maksimums, 2630 kubikmetru dabasgāzes, ko A.Lūsis nodēvēja par vienu no videi draudzīgākajiem kurināmajiem. Vairumu saražotā izvedīsRunājot par celtniecības gaitu, A.Lūsis atzina, ka nākamajā nedēļā domāts atzīmēt jaunbūves spāru svētkus, savukārt jau martā, ja laikapstākļi līdz tam būs labvēlīgi strādāšanai, varētu sākt ražot. Pārstrādājot 235 – 300 tonnu piena dienā jeb 25 tonnas stundā, «Latvijas piens» cer gada laikā izmantot ap 85 tūkstošiem tonnu piena. Lielākoties domāts ražot sieru (10,9 tūkstošus tonnu gadā), nepilnus desmit tūkstošus tonnu krējuma (ar 40 procentu tauku saturu) un 27,3 tūkstošus tonnu vājpiena koncentrāta. Lai to saražotu, uzņēmumā nodarbinās sākumā (martā) 32 strādājošos, bet augustā to skaitu plānots palielināt līdz 46. Uz pirmajām trim tehnisko darbinieku vakancēm saņemti vairāk nekā 30 pieteikumu, lielākoties – jelgavnieku.Uzņēmuma valdes loceklis Raimonds Freimanis «Ziņām» atzina, ka lielākā daļa no saražotā tiks eksportēta. Tas gan neesot nekas neparasts, jo jau patlaban lielākā daļa – 70 – 80 procentu – no 500 biedru saimniecībās izslauktā piena tiek izvesta ārpus valsts. Biedru skaits neaug, gaida rūpnīcuPašlaik jaunu zemnieku interese par iestāšanos kādā no trim kooperatīviem, kas apvienojušies «Latvijas pienā», ir nogaidoša, saka R.Freimanis. Viņš domā, ka lopkopji grib sagaidīt, kad uzcels rūpnīcu un kad tā sāks darboties. Uzņēmuma vadītājs piekrīt, ka dažos neziņu varbūt raisa arī KP veiktā un nu jau ieilgusī pārbaude «Latvijas pienā», lai noskaidrotu, vai divi no tā dibinātājiem – kooperatīvi «Dzēse» un «Trikāta KS» – nav slēguši kādas aizliegtas vienošanās. KP pārstāvis Māris Stenders gan teic, ka pārbaude šogad vēl netiks pabeigta. Galvenās KP bažas saistītas ar risku, ka šā uzņēmuma rokās varētu nokļūt pārāk liela daļa no piensaimniecības tirgus, tādējādi radot iespējas pašiem noteikt produkcijas cenu, nevis ļaut tai veidoties pēc pieprasījuma un piedāvājuma apstākļiem. KP gan vēl neapgalvo, ka divu kooperatīvu sadarbība radījusi konkurences kropļošanas riskus. KP norāda, ka neatkarīgi no tās lēmuma konkrētajā lietā zemnieku kooperācijai KP šķēršļus neliek – kooperācija ir atbalstāma, jo stiprina zemnieku tirgus varu attiecībā pret piena pārstrādātājiem un veicina izaugsmi. «Latvijas piena» valdes loceklis R.Freimanis norāda, ka uzņēmums tirgū neaizņems vairāk par atļautajiem 15 procentiem. Par to liecinot fakts, ka patlaban tas «nosmeļ» 12 – 13 procentu no visa piena tirgus un nav plānojis palielināt savu tirgus daļu. Vienlaikus viņš atzīst – ja KP uzņēmumam piemēros sodu un tas būs mērāms miljonos latu, SIA tālākā darbība var tikt apdraudēta.
