Sesavas pagasta zemnieku Audrones un Sergeja Vaļko laulības šķiršanas prāvā Zemgales apgabaltiesa pieprasījusi dokumentus no bankām par abu kopīgi veidotās zemnieku saimniecības «Akācijas» parādsaistībām, ieķīlājot zemi un citus īpašumus, kuru kopējā vērtība pārsniedz miljonu latu. Sūdzības iesniedzēja A.Vaļko spriež, ka salīdzinājumā ar Jelgavas tiesu Zemgales apgabaltiesa lietu skata dziļāk. Savukārt S.Vaļko no komentāriem «Ziņām» atturējās.
«Pēc 2007. gada augusta, kad, atgriezusies no ekskursijas, uzzināju, ka vīrs ir no mājām aizgājis, un mūsu laulība izjuka, var redzēt, ka «Akācijas» nopirkušas trīs jaunus traktorus, citu tehniku, zemi. Es esmu palikusi ar desmit hektāriem un bez kādas tehnikas. To, audzējot kartupeļus, nomāju no kaimiņiem,» teic A.Vaļko. Viņa ir pārsūdzējusi pirmās instances Jelgavas tiesas spriedumu, saskaņā ar kuru no 1994. gadā dibinātās zemnieku saimniecības «Akācijas», kas reģistrēta uz vīra S.Vaļko vārda, viņai šķiroties nepienākas nekas. Izņēmums ir septiņpadsmit hektāru zemes īpašums «Lībieši», ko «Akācijas» iegādājās pirms apmēram pieciem gadiem un kas gadījuma pēc, vīram atrodoties ārzemēs, tika ierakstīts Zemesgrāmatā uz A.Vaļko vārda. A.Vaļko advokāts Juris Jurkjāns atzīst, ka ieķīlāto mantu sadalīt ir juridiski sarežģīti. Pēc laulības izjukšanas zemnieku saimniecība «Akācijas» turpina darboties, guvusi peļņu un ir pazīstama kā viena no lielākajām labības audzētājām Jelgavas novadā. S.Vaļko gan pirmās, gan otrās instances tiesā piedāvāja labprātīgi kompensēt A.Vaļko, kopīgi saimniekojot, aizvadītos divdesmit gadus ar 30 tūkstošiem latu, 42 hektāriem zemes un diviem deviņdesmito gadu sākumā iegādātiem traktoriem. A.Vaļko kompensācijas piedāvājums neapmierina. Viņa apelācijas sūdzībā Zemgales apgabaltiesā pretendē uz īpašumiem un tehniku kopējā vērtībā, kas vairākkārt pārsniedz piedāvāto kompensāciju. A.Vaļko uzsver, ka viņai ir svarīgi kopīpašumu juridiski sadalīt, jo citādi tā nevar reģistrēt savu zemnieku saimniecību. Jau četrus gadus A.Vaļko audzē kartupeļus desmit hektāros «Akāciju» zemes, kā arī dzīvo agrākajā ģimenes mājā, par ko pastāv mutiska vienošanās ar agrāko vīru. Savukārt A.Vaļko piederošo «Lībiešu» septiņpadsmit hektāru zemi izmanto S.Vaļko, kas tur audzē labību. Laulības šķiršanā nav strīdu par bērniem. A.Vaļko atzīst, ka agrākais vīrs pastāvīgi viņai maksā uzturlīdzekļus desmit gadu vecajam dēlam. Vidējā meita, kurai ir 18 gadu, dzīvo pie tēva, bet vecākā kļuvusi patstāvīga.