Laikam jau būtu nevietā cerēt, ka vietējo pašvaldību pulkveži atzīs – paši vien ir tie trauksmes pogas spiedēji, kuru dēļ simtiem jelgavnieku svētdienas vakarā tramīgi stāvēja rindās pie bankomātiem. Ja desmitiem pašvaldību darbinieku naktī uz svētdienu stresaini dzenāja naudu no «Swedbank» uz citiem kontiem, tad kādu notikumu attīstību gan varētu sagaidīt vietējā sabiedrībā?
Nu jau oficiāli apstiprinājies, ka «Swedbank» panikas epicentrs bijusi Jelgava. Droši vien tikai sakritība būs tā, ka naudas pārskaitījumus no šīs bankas uz citām naktī uz svētdienu veikušas ZZS vadītās pašvaldības Dobeles novads, Ventspils novads, Jelgava un Jelgavas novads. Tik netālās pašvaldības – Tukums, Bauska, Kandava –, kur valda citu partiju politiķi, tonakt dusēja mierīgi. Pat Ventspils, kur pie varas netieši ir ZZS, tomēr izrādījusies gudrāka par Jelgavu un novadu, lai gan Ventspils «fīrera» prasmes finanšu spekulācijās apstrīdēs vien retais. Rāviņš un Caune laikam gribēja būt gudrāki par Lembergu. Nesanāca arī šoreiz.Uz jautājumu, kad, kur un no kā Caune padzirdējis tik nopietnās baumas par banku, viņa tēla pucētāja Dace Kaņepone man atbild: «Man viennozīmīgi nav tiesību veikt izmeklēšanas cienīgu iztaujāšanu par viņa tālruņa sarunām.» Atgādinājums, ka viņai nodokļu maksātāju nauda tiek nevis par izmeklēšanu vai mēģinājumiem rast attaisnojumu slinkošanai, bet gan preses sekretāres pienākumu pildīšanu, nelīdzēja saņemt atbildi pēc būtības. Fakts, ka Caune ir novada pilsoņu ievēlēta un algota amatpersona, kam par savu darbu ir jāatbild sabiedrības priekšā, novada «štābiņā» jau sen piemirsts. Novada pašvaldībā strādājošie apliecina, ka trauksme novada administrācijas namā valdījusi jau piektdien, kad liela daļa darbinieku steigušies tukšot bankomātus. Tomēr kulminācija laikam piedzīvota vēlā sestdienas vakarā, kad, kā atzinies pats Caune, viņš bijis kopā ar Jelgavas mēru Rāviņu «kādā pasākumā». Ņemot vērā, ka Caune uzsver – laika līdz pusnaktij nebija daudz –, var tikai minēt, tieši cikos sestdienas vakarā abi vietējo pašvaldību līderi bijuši kopā un ko tobrīd sadarījuši. Skaidrs ir tas, ka tad abiem atnākusi neapgāžama pārliecība, ka «Swedbank» būs krahs. Kā gan citādi izskaidrot to, ka divās garās telefonsarunās finanšu ministrs Rāviņam skaidro, ka nekas finanšu tirgos un publiskajā telpā neliecina par tik stabilās bankas apdraudējumu, bet Rāviņš nenotic valsts galvenajam finansistam? Jāteic, Rāviņš savu darbiņu ar «nieka» 134 tūkstošiem padarīja diezgan klusi, lai gan nevar zināt, cik īsti Jelgavas Domes darbinieku tonakt klabināja taustiņus pilsētas virtuālajā makā. Trokšņaināk tās lietas sanākušas novada šefam Caunem, kura vadībā «sestdienas nakts darījumā» iesaistīti arī visu 13 pagastu pārvaldnieki. Būtu naivi domāt, ka visas novada amatpersonas, kas piedalījās vairāk nekā miljona latu pāršķūrēšanā uz citiem kontiem, atlikušajā naktī un svētdienā klusēja, kā baznīcas ūdeni mutē ieņēmušas. Tur arī radās tautas masveida panika, ka «saņemta droša informācija». Paši pūta, paši dega.Tagad, kad šis tracis norimst, diezgan nopietni būtu jāizvērtē, cik stipras zināšanas finanšu jomā ir mūsu pašvaldību barvežiem. Spēlītes ar miljoniem latu, izmisumā svētdienas vakarā iedzenot tūkstošiem cilvēku, ir daudz nopietnākas par tām, ko medību, «mācību semināru» un citu nopietnu sanāksmju laikā ieraduši spēlēt Caune un Rāviņš. Latvijas Bankas šefs Rimšēvičs, atskatoties uz svētdienas notikumiem, uzsvēra, ka beidzot būtu nopietni skolās jāsāk mācīt ekonomika un finanses. Tad varbūt saprastu, ka Zviedrijas stabilākā banka nav bijusi apdraudēta ne mirkli. To viņš attiecināja uz «vienkāršo tautu», kas skrēja pie bankomātiem. Esmu pārliecināts, ka tas jāņem vērā arī tiem diviem [vai vairākiem], kas vēlā sestdienas vakarā savas muļķības dēļ to visu sāka.Caunes un viņa galma kalpu komandas mēģinājums uzsvērt, ka «Zemgales Ziņas» viņu cenšas padarīt par grēkāzi, ir tikai sekundāra iezīme šajā visā. Protams, ka «bezvainīgās jaunavas» dvīņubrālis, kas ir tipisks ZZS pārstāvis, izliksies par baltu [zaļu] zvirbulēnu, taču nu meliem kājeles kļuvušas pavisam īsas. Labā ziņa šajā visā varētu būt tā, ka vietējās varas «fīreri» tieši un pastarpināti spēj vienot lielas ļaužu masas. Žēl tikai, ka uz muļķīgu rīcību. Un žēl, ka tas viss noticis baumu un ažiotāžas iespaidā. Lai gan tas jau nav brīnums. Novada deputāte Līga Lonerte ir pārliecināta, ka muļķa tautai vispār tādi gājieni nebūtu jāzina. Bet novada tēla mazgātāja D.Kaņepone otrdien skurinājās balta ar argumentu – ja Caunes šiverēšanos naktī ap miljonu latu pateiktu novada iedzīvotājiem publiski, tas viņos radītu psiholoģiskus pārdzīvojumus. Piekrītu.
