Ražotāji, kas iemēģinājuši roku arī savas produkcijas realizēšanā, vērtē – lai saprastu, vai veikaliņa atvēršana būs veiksmes stāsts, nepieciešams vismaz gads. Tomēr situācija Jelgavā liecina, ka pircēji tā īsti nemaz nepaspēj pierast pie kādas mazās tirgotavas, kad tā jau slēdz durvis. Kaut arī samazinājies pirms gada vēl tik bieži redzamo uzrakstu «iznomā» skaits, veikalnieku rotācija pilsētā aizvien ir bieža.
«Sakarā ar to, ka iznomātājs SIA «Marno J» pieprasa palielināt nomas maksu par 150 procentiem, mēs esam spiesti pamest veikala telpas tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža»,» tā satrauktajiem pircējiem par tirgotavas slēgšanu atbild daudznozaru kompānija «Daugava», kas savā veikaliņā piedāvāja pašu ražotos piena un miltu produktus. Līdzīgi telpu pamešanu komentē citi uzņēmēji, kas cīņā par pircējiem zaudē arī lielveikaliem. Tirgošanās panīkumu piedzīvojusi Mātera ielas veikaliņā, uz citām telpām Pētera un Svētes ielas stūrī šoruden pārcēlās Saldus gaļas ražotājas SIA «Ardeks» tirgotava. Uzņēmuma menedžere Jana Zīlīte sarunā «Ziņām» atklāti teic, ka «tur [Mātera ielā – red.] bija tukšums». Veikals starp abām kopmītņu ēkām atrodas padziļinājumā, tādēļ pircēji gājuši tam garām. Tagad esot labāk, jo jelgavnieku ikdienas gaitas biežāk ved gar veikaliņu. «Taču nekāda paradīze jau nav,» viņa saka par nama īpašnieka prasīto nomas maksu – vairāk nekā 400 latiem mēnesī. To, vai spēs ietirgot tik, lai pēc komunālo pakalpojumu, algu un nomas samaksas uzņēmējs varētu arī nopelnīt, varēšot spriest gada laikā. Maiznīcu joprojām navJau otro reizi šoruden nav piepildījies SIA «Zelta vārpa 7» vadības pārstāvja Viktora Matjuhova solītais, ka slēgtie maizes un konditorejas izstrādājumu veikali «Zelta vārpa» darbu atsāks. Sākotnēji viņš skaidroja, ka tirgotavās notiek remonti, darbinieki devušies atvaļinājumā, bet maizi atkal varēs nopirkt oktobra sākumā. Arguments «remonti aizkavējušies» kalpoja kā iegansts, ka veikali arvien slēgti, tomēr tagad viņš runā konkrētāk. «Ceru, ka mūsu produkciju varēs nopirkt līdz gada beigām,» saka V.Matjuhovs. Drauds pazaudēt pastāvīgos pircējus viņu nebiedē, jo Jelgavā nav tādas konkurences. «Tas ir labs jautājums,» viņš izvairīgi komentē jautājumu par finanšu problēmām. Parādos ieslīdzis uzņēmums neesot, bet V.Matjuhovs uzsver, ka plāni modernizēt ražošanas procesus iestiguši banku piesardzīgās politikas dēļ, jo tās nedodot kredītus, bet bez tiem ražotājs nevarot attīstīties. Nākamajā nedēļā uzņēmējs sola tirdzniecībā laist pašu ražotus miltus, kas ļaus sagādāt apgrozāmos līdzekļus. Tālākie plāni ir atvērt slēgtos veikaliņus un tajos piedāvāt plašāku savas un citu ražotāju produkcijas sortimentu. Palīdzētu īpaša nodokļu politikaPircēji iet uz lielveikaliem, jo tur ir ne tikai daudzveidīgākas pirkumu iespējas, bet arī lētāka produkcija un vilinošas akcijas, saka Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška. Viņš uzsver, ka «dabā būtu pareizi, ja ražotājs ražotu, bet tirgotājs tirgotu», taču arī nenosoda uzņēmēju vēlmi pašiem realizēt savu produkciju. Ražotāji sākuši iemēģināt roku tirdzniecībā, jo lielveikali ar agresīvo politiku «nosmeļ» krietnu daļu no saražotā cenas. «Nenoliegsim – lai tiktu lielveikalu ķēdē, noteikumi ir diezgan bargi. Daži pamēģināja tirgot paši, taču tad biznesu slēdza, jo tas neatmaksājās,» secina I.Kanaška. Kā noteicošo tirdzniecības veiksmei viņš min veikala atrašanās vietu. Daudzi ražotāji Jelgavā ienākuši, nepietiekami izpētot pircēju plūsmu, tāpēc drīz vien savus veikalus aizver. I.Kanaška arī vērtē, ka pamazām ceļas nomas maksa, taču daudzos objektos tā aizvien esot par zemu, lai nama saimnieks spētu nomaksāt kredītu, par kuru ēka celta. Pats būdams iznomājamu telpu saimnieks, viņš nekritizē namsaimniekus pārliekā ēdelībā. Drīzāk pie vainas esot pirktspējas trūkums. Kaut ekonomikas rādītāji ir pozitīvi, tomēr mazumtirdzniecības izaugsmi gada laikā četru procentu apmērā «noēd» inflācija. Uzņēmējs uzskata, ka nelielajiem ražotājiem tirgoties pašu veikalos palīdzētu īpaša valsts nodokļu politika, jo ar tagadējo nodokļu slogu «mazajiem grūti izdzīvot».
