Lasot «Zemgales Ziņas», secinu, ka sākušās «raganu medības».
Lasot «Zemgales Ziņas», secinu, ka sākušās «raganu medības». Dažādi autori, lūkojoties uz faktiem no atšķirīgiem skatu punktiem, meklē un arī atrod vainīgos tām nebūšanām, kas bojā Jelgavas tēlu.
Kā pilsētas direktors un arī Jelgavas domnieks biju atbildīgs par centralizētu siltumapgādi Jelgavā. Tuvojās ziema, un Jelgavas Siltumtīkliem (STU) vajadzēja uzsākt apkuri. Izpildot Domes priekšsēdētāja U.lvana rīkojumu, Jelgavā tika uzsākta apkures sezona. Siltumtrasēs sāka cirkulēt karstais ūdens. Žēl, ka Jelgavā ir augsts gruntsūdens līmenis un siltumtrases, ilgu laiku atrodoties ūdenī, korodēja un visnepiemērotākajos brīžos pārplīsa. STU darbinieki tādos gadījumos uzlauza asfaltu, sametināja bojāto cauruli un, lāgā nepaguvuši aizbērt trasi, plēsa asfaltu dažus metrus tālāk, jo bija radies jauns plīsums.
Ko darīt ar zeķēm, kas izdilušas un ir vienos caurumos? Sievietes zina, ka nav vērts tās lāpīt, bet jāpērk jaunas. Līdzīgi bija jārīkojas arī ar korozijas saēstajām, neefektīvi izolētajām, respektīvi, kailajām caurulēm. Taču, lai nopirktu zeķes, nepieciešama nauda. Pilsētas Domei nepieciešamo finansu resursu nebija. Arī STU bija tikai milzīgs parāds «Latvijas gāzei», jo Latvijas Ministru kabineta voluntāri noteiktā maksa par centralizēto apkuri un karsto ūdeni nesedza siltuma ražošanas izdevumus.
Ekonomikas ministrija piedāvāja četrām pilsētām ņemt Pasaules Bankas kredītu centralizētās siltumapgādes sistēmas (CSAS) rehabilitācijas darbu veikšanai. Jelgavai bija jāatbild uz hamletisko jautājumu «būt vai nebūt». Neņemot kredītu, pilsēta varēja palikt bez apkures. Cerot, ka dzīves līmenis Latvijā uzlabosies un kredīta atmaksa neradīs problēmas, pilsētas Dome izvēlējās kredītu, jo tā noteikumi bija ļoti izdevīgi. Kredīts bija jāatmaksā 17 gados, tā procenti nepārsniedza astoņus procentus.
Bija divas rehabilitācijas alternatīvas. Pirmkārt, katrai mājai uzstādīt individuālu apkures katlu (šo variantu vēl šodien par labāko atzīst cienījamais K.Riekstiņš).
Otrkārt, rekonstruēt pašreizējo siltumapgādes sistēmu (Ziemeļeiropas variants). Konsultantu izstrādātajā tehniski ekonomiskajā pamatojumā bija ieteikts atjaunot CSAS. Šis variants noteica, ka sistēma jāatjauno, modernizējot pašreizējo centralizētas siltumapgādes sistēmu.
Pieņemtais variants Jelgavā nodrošināja nepārtrauktu apgādi ar siltumu (rekonstrukcija veicama piecos gados), bet nepieciešamā kredīta summa bija mazāka nekā alternatīvajam decentralizētās apkures variantam, kuru realizējot, daļa pilsētas vairākus gadus būtu jāatstāj bez apkures: centralizētā siltumapgāde nedarbotos, bet decentralizētā vēl nebūtu izbūvēta (Godmaņa krāsniņas situāciju neglābtu). Individuālā apkure nepieļauj dažādu kurināmo materiālu izmantošanu. Tās izejmateriāls – tikai gāze vai šķidrais kurināmais. Kur liksim katlu mājas? Pilsēta nebija un arī šodien nav tik bagāta, lai varētu atļauties tādu projektu, kas ir pa spēkam bagātiem.
Var kritizēt Jelgavas Domi, var kritizēt STU, Nekustamā īpašuma pārvaldi un citus pašvaldības uzņēmumus, bet presē atspoguļotajā saskatu arī tendenciozas pelavas un indīgu nezāļu sēklas starp objektīviem kritikas graudiem.
Kur ņemt naudu, lai nomaksātu kredītu? Varu atbildēt viennozīmīgi – tikai saņemot maksu par patērēto siltumu, cīnoties ar ļaunprātīgiem nemaksātājiem, kas, izmantojot nepilnības Latvijas likumdošanā, saņem pakalpojumu, par to nemaksājot. Mēs varam bļaut un taisīt revolūciju, par valdniekiem iecelt ķēkšas, bet no tā nekas labs neiznāks. Ja Domes administrācijas un STU vadības darbā ir trūkumi vai noziedzība, tad likumā noteiktajā kārtībā šādi darbinieki jāsoda. STU sistemātiski pārbauda dažādas kontroles, bet kriminālus pārkāpumus tās līdz šim nav atklājušas. Publikācijās lasāma galvenokārt kritika, bet trūkst konstruktīvu priekšlikumu.
Piekrītu, ka ar pašvaldības uzņēmumiem, iestādēm un arī ar pašu Jelgavas Domi viss nav tajā labākajā kārtībā, bet katra kļūda ir mērķtiecīgi jāanalizē.
Nekļūdās tie, kas neko nedara!
Ierosinu pie apaļā galda apspriest presē atklātos trūkumus. «Zemgales Ziņu» redakcija vai Jelgavas Dome varētu uzņemties šādu apspriežu organizēšanu, uzaicinot piedalīties tajās kompetentus cilvēkus, kuriem rūp Jelgavas nākotne.
