Ir dažādi veidi, kā var klasificēt jaunatni. Katram izstrādājies savs jaunatnes vērtējuma un iepazīšanas veids.
Ir dažādi veidi, kā var klasificēt jaunatni. Katram izstrādājies savs jaunatnes vērtējuma un iepazīšanas veids. Mēs piedāvājam relatīvi visaptverošu, bet subjektīvu klasifikācijas veidu, lai sabiedrība labāk spētu orientēties mūsdienu sarežģītajā jauniešu dzīves uztverē, atpūtas un darbības formās.
Pirmā kategorija varētu būt «tvirtie danča griezēji», kuri citās aprindās pazīstami arī kā diskomīļi. Šādiem jauniešiem raksturīgs uzskats, ka diskotēkas un ballītes ir labākais atpūtas un pašizpausmes veids. Nereti disko dejotāju dzīve virmo XTC krāsās. Patiesībā šie jaunieši identificē savu dzīvi ar lielu, apgaismotu disko zāli, tālab dzīvē (realitātē) ir tikpat lunkani un gaisīgi kā deju placī. Diskomīļus pazīstam pēc atraktīvajām un nepārdomātajām izdarībām kā disko klubos, tā arī mācību iestādēs (nepārtraukta populārāko dziesmu aurošana vai dungošana, vēlme dejot jebkurā vietā, jebkurā laikā u.tml.). Mūzika šo cilvēku dzīvē ienes pavasara dvesmas pat drūmajā decembrī. Jāpiebilst, ka diskomīļu graciozās, kaut arī bieži vienveidīgās, kustības deju zālēs spēj savaldzināt pat pašus noslēgtākos cilvēkus.
Jauniešu tipu galeriju turpina «varenie plostnieki», kuriem šķiet, ka dzīve viņiem dara pāri, jo, lūk, dažādu apstākļu dēļ tiek liegta iespēja nosvinēt visus svētkus. Katra gadadiena viņiem ir kā dāvana, tātad, svinības, kuras nu nekādi nevar aizlaist vējā. Viņi pa šo nebeidzami plašo svētku upi «plosto» kā paši varenie.
«Plostošanai» nav vajadzīga motivācija, tāpēc šie jaunieši parasti atrodas finansiālas krīzes priekšā. Viņiem nav arī svešs jēdziens «vispasaules ekonomiskā krīze». «Plostot», protams, var dažādi, tālab jāizšķir «plostnieku» enerģijas iegūšanas veidi.
Vieni šo enerģiju saskata spēka dzirā, citi – azartspēļu impērijā, bet vēl citi aiziet galējībās, smēķējot «zālīti». Bieži jaunieši kļūst par «plostniekiem» sava vājā rakstura un gribasspēka trūkuma dēļ. Viņu dzīve pārvēršas par tās svinēšanu.
Jāizšķir arī īpaša «kaunīgo vērotāju» kategorija. Šie jaunieši ir bikli un noslēgti, taču viņiem ļoti patīk novērot. Uzmanieties! Varbūt arī jūs esat viņu novērošanas objekts, taču nesatraucieties! Uzsmaidiet viņam vai viņai, un kaunīgais vērotājs, kurš patiesībā lāga jaunietis vien ir, nokautrēsies un izmisis novērsīsies no jums, dodamies jauna vērošanas objekta meklējumos. Šie jaunieši, atklāti runājot, ir apzinīgi, bet vientuļi individuālisti. Kaunīgajiem vērotājiem allaž patīk nolīst kādā stūrītī vai kaktiņā un klusi, ar dziļurbjošu skatienu novērot visdažādākos procesus. Taisnību sakot, neviens nezina, kas slēpjas aiz mistiskā skatiena, jo tas ir gan iznīcinošs, gan naivs, gan arī viegli glāstošs. Kaunīgajam vērotājam katrreiz liekas, ka visi un visur ir pret viņu, tāpēc viņam (vai viņai) aizstāvības nolūkos atliek tikai vērot un pa reizei pateikt kādu vārdu, lai viņu neatmaskotu kā kaunīgo vērotāju.
Kā nākamie sevi skaļi piesaka «censoņi», kuru galvenais dzīves moto ir aktivitāte. Šie indivīdi parasti ir uzmanības centrā, vienmēr jautri, pašpārliecināti un visu zinoši. Citās aprindās viņus pazīst kā lietas cilvēkus. Tas izskaidrojams ar pastāvīgo aizņemtību, vārdu sakot, dzīve viņiem mutuļo savā nepabeigtībā. Taču mācības – tās parasti nav šo «šeftmaņu» īstais aicinājums: jādara ir stratēģiski svarīgākas lietas, vērtējot tās pēc lietderīguma. Censonis visu dienu skrien, nervozē, uzjautrina apkārtējos un elsdams, pūzdams deklarē izglītības nozīmi cilvēka dzīvē. Dažam «šivermanim» mācību stundas šķiet tik neaktīvs un darbietilpīgs process, ka nevilšus rodas jautājums – kāpēc es šeit sēžu, ja mani gaida daudz svarīgākas lietas? Katra diena viņiem ir kā jauna cīņa ar vējdzirnavām, bet tas jaunos censoņus neattur atkal skriet, kalkulēt, organizēt, dezorganizēt, celt, jaukt utt..
Tā mēs pavisam nemanāmi nokļūstam līdz «cīnītājiem», kuru dzīvesveidu raksturo mācības, hobiji, aizraušanās un fanātiska tiekšanās realizēt dzīves mērķi. Šie jaunieši parasti sasniedz atzīstamus panākumus dažādās sfērās, piemēram, sportā, zinībās un pašdarbībā. Cīnītājus mēdz saukt arī par «pareizajiem», tātad šajā kategorijā mēs ietveram jauniešus, kurus raksturo disciplinētība un dzīves sistemātiskums. Viņi nereti (kā jau īsti cīnītāji) «cīnās» ar visvisādām zinātnēm. Cīnītāji ir mērķtiecīgu, racionālu domātāju tips, spriežot kaut vai pēc viņu runas stila (runa ir pārdomāta) un dzīvesveida, respektīvi, cīnītājiem ir maz brīvā laika (tāpat kā censoņiem), jo ir jāsteidz risināt kārtējais fizikas uzdevums un jāgatavojas atbildīgām sacensībām vai citām aktivitātēm.
Pēdējā ievērības cienīgā jauniešu kategorija ir tā saucamie «piektdieņi». Par «piektdieņiem» viņus sauc tādēļ, ka tie darba nedēļā parasti ir aizņemti ar savām problēmām un lielajiem dzīves jautājumiem, bet tad tā nāk – piektdiena! Tā patiešām izrādās viņu laimīgākā diena, jo ir atpūtas diena. Neslēpsim, ka «piektdieņiem» nedēļas nogales ir visai bohēmiskas, tādēļ allaž viņus redzam jautrās kompānijās, sabiedriskos vakaros vai krodziņos.
Kā jau minējām, šis ir tikai viens no daudzajiem jauniešu praksē novērotajiem klasifikācijas veidiem. Neviena no kategorijām nav pārāka par citām, un katrai ir savi plusi un savi mīnusi. Nereti jūs sevi varat ierindot pat vairākās kategorijās vienlaikus, kas pierāda, ka to robežas ir visai nosacītas. Katrā kategorijā ir sastopami gana interesanti, savdabīgi un oriģināli jaunieši.
