Divus gadus pēc strukturālajām reformām citās valsts iestādēs tikai tagad pienākusi Valsts meža dienesta (VMD) kārta – no nākamā gada VMD darbinieku skaits saruks par 125. Nepilnam desmitam strādājošo nāksies pamest arī mežniecības, kas pakļautas Zemgales virsmežniecībai. Tās šefs Jānis Grava reorganizāciju sauc par izdevušos, jo palikušajiem darbiniekiem piešķirs mašīnas un palielinās algas. Padotie gan ir citās domās, reformā saskata draudus, bet atlaižamie gatavi tiesāties.No nākamā gada VMD darbosies pēc jaunās struktūras un klientus pieņems 29 birojos, «Ziņas» informē VMD preses sekretāre Selva Šulce. Apmeklētāju pieņemšanas vietas pamatā izvietotas kādreizējo rajonu centros, kur jau izveidojusies cilvēku plūsma un atrodas arī citas iestādes. Jelgavā izmaiņas nav gaidāmas – VMD birojs atradīsies Tērvetes ielā 91d, bet šajā struktūrvienībā līdz ar Jelgavas, Dobeles un Bauskas mežniecībām vairs nebūs Vecumnieku, toties būs Tukuma mežniecība. No nākamā gada mežu īpašnieki varēs vērsties jebkurā VMD birojā neatkarīgi no savas juridiskās adreses vai meža īpašuma atrašanās vietas, kā arī būs iespējams norādīt, kurā vietā ērtāk saņemt atbildi – šajā vai citā birojā, ar vēstules starpniecību vai e-pastā. Kā ziņots, no nākamā gada tiks likvidēti līdz šim mežniecībās esošie mežziņu vietnieku, vecāko inspektoru un mežsargu amati. S.Šulce skaidro, ka turpmāk visi darbinieki būs mežziņi. «Jaunā struktūra ir vienīgā iespēja palielināt algas, pieņemot, ka budžets nesamazināsies,» saka preses pārstāve. Patlaban mežsargu alga pirms nodokļu nomaksas ir ap 300 latu, bet nākamgad to uz atlaisto rēķina varēšot palielināt līdz 460 latiem. Jāuzmana par 1000 hektāriem vairākAtzīstot, ka «situācija ir sarežģīta», S.Šulce piekrīt – dienestā valda neviennozīmīga attieksme pret pārmaiņām. Nedz viņa, nedz Zemgales virsmežzinis Jānis Grava gan negrib komentēt, kāds ir darbinieku neapmierinātības iemesls. J.Grava vien teic, ka štatus nāksies samazināt salīdzinoši nedaudz, turklāt puse no astoņiem atlaižamajiem došoties pensijā. Turpmāk katram mežzinim būs jāpārrauga par 1000 hektāriem vairāk, platības palielinot līdz desmit tūkstošiem hektāru uz mežzini. Speciālistiem būšot arī lielākas tiesības pašiem pieņemt lēmumus. «Neprotestē, jo varam uzlabot materiāli tehnisko nodrošinājumu,» saka J.Grava. Dienests grasoties pirkt 150 automašīnu, tādējādi mežziņi tikšot pie jauniem spēkratiem.Mežos «šefos» izcirtēji Ne tik pozitīvi noskaņoti darbinieki, kurus reformas skars tieši. Jelgavas mežzine Iveta Fridberga, kuras padotībā strādā seši mežsargi, par tagadējo reformu variantu izsakās skeptiski. Ja mežzinim nav pašam sava datora, nu būs jāmēro ceļš uz tālo biroju, jo turpmāk dati par apsaimniekoto teritoriju pašam arī jāapstrādā. Dienesta serveri jau tagad strādājot kļūdaini, tāpēc ķibeles datu apstrādē un termiņu kavēšana, atbildot uz iesniegumiem, radīšot neapmierinātību klientos. Turklāt mašīna būs viena uz diviem mežziņiem, to būs ne tikai grūti sadalīt, bet arī atbildēt par spēkrata uzturēšanu un bojāšanu mežu ceļos. Runājot par platību palielinājumu, I.Fridberga saredz problēmas pasargāt mežus no uguns posta. Arī par algu kāpumu pagaidām tikai runā, bet nekādi dokumenti nav redzēti. «Neviens nav apmierināts, bet neko nevar darīt,» vēl kritiskāk noskaņots viņas kolēģis Dobeles mežzinis Guntis Šēfers. Viņš tēlaini salīdzina, ka mežsargi ir izdzīti no viņu mājām meža vidū, tāpēc audzes būs apdraudētas. Līdz šim Latvijas meži apsaimniekoti pēc tā sauktā vāciešu modeļa, kad meža saimnieks bija mežsargs. Turpmāk būs skandināvu modelis, kad visu nosaka meža izstrādātājs, nevis apsaimniekotājs. «Mežsargs tad ir nulle,» saka G.Šēfers.Domā apstrīdēt atlaišanuJelgavas mežniecībā pēc pārbaudes testa kārtošanas gandrīz mazāko punktu skaitu un līdz ar to brīdinājumu par darba uzteikšanu saņēmis viens no pieredzējušākajiem mežsargiem Pēteris Bleidels, kas apsaimniekoja Līvbērzes, Kalnciema un Valgundes mežus. «Lēmums par atlaišanu vēl nav saņemts. Kad būs, pārsūdzēšu, jo nevar taču ļaut kāpt uz galvas,» teic P.Bleidels. Viņam tāpat kā citiem mežsargiem kremt, ka visu izlemj ierēdņi Rīgā, neiedziļinoties vietējos apstākļos. Līdzīgi saka arī I.Fridberga – iepriekšējais reformu variants paredzēja mežsargus integrēt virsmežniecībās, tur strādājošo skaitu samazinot. Tagad notiek pretējais – profesionāļus atlaiž, bet virsmežniecībās pieņemot darbā «kantora speciālistus». VMD reformas ieguvumi un zaudējumi+ Paaugstināta kvalifikācija – mežzinis; lielāka atbildība+ Algas palielinājums par 160 latiem+ Dienesta sagādāta darba automašīna– Par 1000 hektāriem vairāk pārraugāmu platību– Drauds – mežu izsaimniekošana un nespēja reaģēt ugunsgrēkos– 125 atlaisti darbinieki– Nepietiekamā datorsistēmu nodrošinājuma dēļ var ciest klienti
