Viena no ES pamatnostādnēm ir nabadzīgo valstu dzīves līmeni tuvināt bagātajām valstīm. Taču saskaņā ar Eiropas Komisijas piedāvātajiem priekšlikumiem Kohēzijas jeb ekonomiskās attīstības izlīdzināšanas fonda dotācijas Latvijai no 2013. līdz 2020. gadam būtu par apmēram piektdaļu jeb miljardu latu mazākas nekā iepriekšējos septiņos gados. ES Reģionu komiteja, kuras plenārsēde pagājušajā nedēļā sanāca Briselē, iestājās par kohēzijas maksājumu atstāšanu vismaz iepriekšējā līmenī.
Septiņas reizes gadā Briselē Eiroparlamenta lielo sēžu zāli piepilda nevis deputāti, bet gan 344 divdesmit septiņu dalībvalstu pašvaldību priekšstāvji, kas veido Reģionu komiteju – institūciju, kura kalpo kā Eiroparlamenta un Eiropas Padomes konsultants. Latvijai šajā forumā ir septiņas delegātu un septiņas to aizvietotāju vietas. Baltijas valstu un Horvātijas pārstāvju panāktais kompromisa lēmums par Kohēzijas fonda dotācijas atstāšanu iepriekšējā apmērā bija viens no plenārsēdē iesniegtajiem priekšlikumiem. Otrs, kas bija vērsts uz platību maksājumu izlīdzināšanu veco un jauno dalībvalstu zemniekiem, ar balsu mazākumu tika noraidīts. To apspriežot, delegāti runāja par to, ka ES neplāno budžeta pieaugumu un tādēļ, lai trūcīgajām dalībvalstīm no šīs naudas iedotu ko vairāk, bagātajām būtu jāņem nost.Vēl par agru priecātiesLatvijas delegācijas vadītājs Ogres novada Domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs skeptiski vērtē iespēju, ka Reģionu komitejas viedoklis tiks ņemts vērā Eiroparlamentā un Eiropas Padomē. Tomēr viņš esot gandarīts, ka vismaz diskusijās izskanējusi doma par lielāku vienlīdzības nepieciešamību starp bagātajām un nabagajām Eiropas valstīm. Uz jautājumu, vai ES vispār ir ilgtspējīga valstu savienība, E.Bartkevičs atbildēja, ka Eiropai kā pasaules daļas reģionam arī tālā perspektīvā vajadzētu būt daudzām kopējām interesēm. Taču ES birokrātijā, kur nevienam ierēdnim krīzes laikā algas neesot samazinātas, gan, viņaprāt, varot būt izmaiņas. Paši Reģionu komitejas delegāti strādā, saņemot no ES budžeta kompensāciju par ceļa un viesnīcas izdevumiem, bet sēžu laikā arī dienas naudu, kas, kā paskaidroja delegāts Grobiņas novada deputāts Jānis Neimanis, ir ap 140 latu. Kritiskāks izteikumos par netaisnību Briselē bija Latvijas delegācijas loceklis Mālpils novada Domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs: «No visām šķirbām nāk ārā divkosība. Kad bagātajiem lūdz vairāk naudas dot trūcīgajiem, tiek atrasti visādi instrumenti, lai viņi sev nenodarītu pāri. Tā rezultātā daudzi aizbrauc no Latvijas uz Rietumiem, kur dzīves līmenis ir un paliek krietni augstāks.» Mūsējie ir kūtrākiKopš 2004. gada, kad Latvija sāka dalību Reģionu komitejā, starp Latvijas delegātiem un to aizvietotājiem nav bijuši ne agrākā Jelgavas rajona, ne arī tagadējo novadu pašvaldību pārstāvji. Vienīgi Jelgavas mērs Andris Rāviņš kopš 2009. gada ir Strasbūrā trīsreiz gadā sanākošā Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa delegāts. Agrākā Glūdas pagasta Padomes priekšsēdētāja Lauma Kalvāne teic, ka darbam Reģionu komitejā parasti caur Latvijas Pašvaldības savienību tikuši virzīti jaunākie un svešvalodas zinošākie pašvaldību deputāti. Lidot uz plenārsēdēm Briselē un komiteju sēdēm citviet Eiropā tīri fiziski nav viegli.«Savulaik mēs pagastu apvienībā «Bērzes krasti» darbam ES Reģionu komitejā izvirzījām Bērzes pagastveci Uldi Auguli,» piebilst L.Kalvāne. Jelgavas novada Domes deputāte Inta Savicka teic, ka tādai lielai pašvaldībai, kāda ir Jelgavas novads, tomēr vajadzētu aktīvāk sevi likt manīt gan Latvijas Pašvaldību savienībā, gan arī ES institūcijās. Ozolnieku novada Domes deputāts Guntis Rozītis teic, ka līdz šim Latvijas Pašvaldību savienība nav rosinājusi Jelgavas puses pašvaldību deputātus darboties Reģionu komitejā. Pašiem tas neesot ienācis prātā, bet pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām, viņaprāt, to vajadzētu darīt.
