«Jundas» deju kolektīvi ceturtdienas vakarā Jelgavas kultūras nama Lielajā zālē Ziemassvētkus nosvinēja tautiskā stilā – dejā izstāstot latviešu tautas teikas par Dieviņu un Velniņu. Kā aizkadrā lasīja «vectēvs» Māris Brancis, «pasaule tikai tāpēc griežas, ka vēl joprojām viens otram dzenas pakaļ Dieviņš un Velniņš, dažreiz bārdamies, dažreiz draiskodamies, citreiz raudot un citreiz smejoties, bet visbiežāk viņi uzmetas mums uz pleca, viens uz labā, otrs uz kreisā un katrs mums ausī kaut ko stāsta».
Ja par dziedošajiem kolektīviem var teikt, ka mazie dziedātāji ir vājākais posms, tad dejošanā ir otrādi – tiklīdz uz skatuves burtiskā nozīmē izrāpoja mazie četrgadnieki, acis, kā jau «Jundas» dejošanas svētkos ierasts, kļūst miklas. Ar horeogrāfiju nesaistītiem cilvēkiem droši vien patika tas, ka klasisko soļu vietā saprotamā veidā auditorijai tika izstāstīts dziesmu saturs, Velniņa un Dieviņa antagoniskā pasaules radīšana un viens otra ķeršana un paslēpju spēlēšana. Jau ar pirmajām sekundēm apbūra bērnu palīga «Velniņa» – mīma un aktiera – Uģa Toča plastiskums un akrobātika.Tā kā pasūtīt dzejniekam un mūziķim veselu koncertprogrammu ir visai sarežģīti un arī dārgi, šoreiz par pamatu tika ņemts liepājnieka Kaspara Vecvagara izlolotais jaunais mūzikas albums «Dieviņš un Velniņš».Tātad, ja drīkst mazliet ar patosu, gods un slava par kvalitatīvo pasākumu (kā arī «Jundai» kopumā par nepārspējamo tradicionālo biļetes cenu Ls 1) nenogurstošajai mākslinieciskajai vadītājai Madlēnai Bratkus, koncertmeistarei Gunai Vanagai, deju pedagoģei Lienei Ķincei, scenārija autorei un režisorei Elīnai Apsītei un skatuves galvenajai noformētājai Ievai Ģērmanei.
