Pēc daudziem labi un radoši padarītiem darbiem, atstājot sirsnīgas atmiņas līdzgaitnieku sirdīs, astoņdesmit astoņu gadu vecumā no dzīves šķīries kultūras darbinieks un horeogrāfs Vilis Ozols. Kopš piecdesmito gadu sākuma strādājot Jelgavā, izveidojot un vadot vairākus deju kolektīvus, viņš tautas mākslā iesaistījis simtiem dejotgribētāju. Astoņas reizes bijis lielo Latvijas deju svētku virsvadītājs, kā arī izveidojis septiņdesmit oriģināldeju. Izcilo nopelnu dēļ V.Ozols tika godāts par Zemgales deju ķēniņu.
«Tautā vairāk pazīstami lielo dziesmu svētku virsdiriģenti. Deju virsvadītāji priekšnesuma laikā paliek malā, taču dejotāji zina, cik viņu darbs ir nozīmīgs. Viļa Ozola radītās dejas «Klapdanci», «Visi saka», «Svinīgo soli» latvieši dejos mūžam,» stāsta V.Ozola audzēkne un darba turpinātāja deju kolektīvos «Laipa» un «Ozolnieki» Mārīte Skrinda. Viņai aizgājējs pirmkārt esot dārgs kā sirsnīgs, laipns, radošs cilvēks. V.Ozola un viņa sievas Veras mājās visi bijuši laipni gaidīti, un līdz pašam mūža novakaram no Viļa saņemti vērtīgi, ar gadiem pamatīgi izsvērti padomi. M.Skrinda piebilst, ka V.Ozols nekad nav bijis starp tiem, kuri kritizē varu, bet gan meklējis to, ko lietas labā cilvēks var izdarīt pats. Folkloras kopšanu V.Ozols uzskatījis ne tikai par brīvā laika nodarbi, bet par nacionālas stājas izpausmi, tādēļ dejotājus un dziedātājus ļoti cienījis. Savukārt V.Ozola darba turpinātāja agrākā tautas deju kolektīva «Diždancis» vadītāja Anda Zeidmane neatceras, ka viņš kādreiz būtu redzēts sadrūmis. «Ar optimismu, humoru un neatlaidību viņš spēja panākt daudz. Viņa izveidotie deju kolektīvi darbojas vēl šodien,» piebilst A.Zeidmane.V.Ozols dzimis 1923. gadā Valgundes pagastā. Mācījies Kalnciema vidusskolā, Jelgavas Skolotāju institūtā. Kara laikā jaunietim nācās dienēt vācu armijā, kas pēc kara padomju režīma apstākļos mazināja viņa iespējas iegūt izglītību un izvirzīties kultūras darbā. Taču 1964. gadā V.Ozols neklātienē pabeidza Kultūras institūtu Ļeņingradā (tagadējā Sanktpēterburgā). Dejas mākslu viņš apguvis galvenokārt pašmācībā un pilnveidojis dažādos kursos. Četrdesmit deviņus gadus V.Ozols vadījis paša dibinātos Jelgavas deju kolektīvus «Jaunība», «Lielupe», «Diždancis», «Laipa», kas guvuši izcilus panākumus ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. No viņa un sievas Veras mantoto horeogrāfa, deju kolektīva vadītāja talantu turpina attīstīt viens no dēliem Uldis, kā arī vedekla Līga Ozola. Atvadas no V.Ozola notiks rīt pulksten 12 Sv.Annas katedrālē, kurā viņš vairākus gadus bija draudzes priekšnieks. Zemes klēpī V.Ozolu guldīs dzimtā Valgundes pagasta Jaunajos kapos.