Zaļenieku evaņģēliski luteriskās baznīcas draudze Ziemassvētkus sagaidīja ar Ugāles meistara Jāņa Kalniņa atjaunotām ērģeļu stabulēm. Pirms 180 gadiem būvētais instruments bija cietis gan no laika zoba, gan no grūti izskaidrojamiem mehāniskiem bojājumiem.
Pāris dienu pirms Ziemassvētkiem Zaļenieku baznīcā rosījās uzņēmuma «Ugāles ērģeļu darbnīca» trīs meistari, ērģeļu prospektā montējot klāt oktobrī noņemtās un darbnīcā izlabotās stabules. «Par Zaļās draudzes ērģelēm, kas ir vienas no skanīgākajām Zemgalē, mums jāpateicas mācītājam Arnim Bergmanim, kurš te sāka kalpot draudzei grūtajos padomju laikos un rūpējās par instrumentu. Manuprāt, stabules cietušas tādēļ, ka 19. gadsimta trīsdesmitajos gados, naudu taupot, tās izgatavotas no ļoti plāna svina un alvas sakausējuma. Iespējams, stabules kaut kad apskādējuši arī kādi koristi, kas garlaikojušies balkonā blakus ērģelēm,» spriež ērģeļu meistars un Ugāles mācītājs Jānis Kalniņš. Viņa darbnīcā atjaunotas 59 stabules. Tās pēc instrumenta rekonstrukcijas 1862. gadā nebija pievienotas plēšām, taču, kā atzīst paši draudzes locekļi, bojāja skatu. Draudzes priekšniece Emīlija Hišova teic, ka ideja par ērģeļu stabuļu atjaunošanu nobriedusi pērnā gada decembrī, kad baznīcā notika Zemgales novada kopkora koncerts. Ieceri atbalstījis arī virsdiriģents Ints Teterovskis, un sākusies ziedojumu vākšana. J.Kalniņš teic, ka būtu jārestaurē arī skaistie ampīra stila kokgriezumi ērģeļu prospektā, tostarp glorija ar Dieva visu redzošo aci un staru vainagu apkārt. Viņš piebilst, ka ērģeles gan pēc balkona pārbūves 19. gadsimta beigās no baznīcas joma apakšas nav saskatāmas, taču tas nemazina to vērtību. Zaļās draudzes ērģeļu remonts izmaksāja 1700 latu. 1400 latu ir Kultūrkapitāla fonda finansējums, pārējo sedza draudze, kurā ir astoņdesmit locekļu, kā arī citi ziedotāji.
