«Pat vārdu trūkst, lai izteiktu, cik daudz līdz ar jauno saieta namu esam ieguvuši! Pirms tam taču mums nebija īsti, kur apmesties,» jūsmo viena no Glūdas pagasta senioru aktīvistēm Ausma Prieciņa. Trīs mēnešu laikā, kopš vecā katlumāja Nākotnes ciematā pārtapusi mājīgā namiņā, kur pulcēties nelielām grupām, vietējie tur lasījuši pašsacerētu dzeju, izmēģinājuši dažādas receptes, mācījušies klāt svētku galdu un veidot dekorus, gājuši pirtī un organizējuši citus pasākumus.
Glūdas pagasta pārvaldes vadītāja Silvija Zīberte stāsta, ka iespēja sakārtot bijušo katlumāju, kas gadu gaitā pārvērtusies graustā, radās no Nākotnes kultūras nama rekonstrukcijas otrajai kārtai paredzētajiem līdzekļiem. Projekta kopējais finansējums bija 124,6 tūkstoši latu. 76,4 tūkstoši nākuši no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, pārējo līdzfinansējusi Jelgavas novada pašvaldība.Pašiem sava publiskā pirts«Viena lieta bija sakārtot graustu, kurš ar saviem tukšajiem, izsistajiem logiem blakus jaunajam rotaļu laukumam bojāja visu skatu. Taču vēl svarīgāk – mums nebija mazas zālītes, kur sanākt kopā nelielām grupiņām. Kultūras nama lielā zāle paredzēta aptuveni 100 apmeklētājiem. Savukārt te ir vieta līdz 30 cilvēkiem,» S.Zīberte rāda jaunās telpas. Līdzās siltajos toņos krāsotajai galvenajai zālītei ar kamīnu namā ir arī mājīgi iekārtota nodarbību telpa, kabinets, kur pagasta senioru, deju kolektīva «Sens, tik sens» un citas ar saieta nama pasākumiem saistītas lietas vairākas reizes nedēļā kārto Ausmas kundze. Virtuvīte ar visiem tās piederumiem, autonoma apkures sistēma, cilvēkiem ar kustību traucējumiem pielāgotas tualetes, saimniecības telpas un pirts, kurai mēbeles tapušas vietējā amatniecības centrā. Pagasta pārvaldniece stāsta, ka pirts ierīkošana bija viena no iedzīvotāju vēlmēm, kas atklājās pirms rekonstrukcijas veiktajā aptaujā. Pasēdēt uz lāviņas un nomazgāties dušā gan nevar jebkurā brīdī. Saskaņā ar iepriekšēju pierakstu pirts tiek kurināta ceturtdienās un piektdienās. Biedrībām un kolektīviem pirtī iešana ir par brīvu, bet pārējiem iedzīvotājiem jāšķiras no divarpus latiem. Taču interese tāpat ir liela, atzīst S.Zīberte, piebilstot, ka vietējie saieta namu labprāt nomā arī nelielām privātām svinībām.Netur sveci zem pūraTomēr saieta nama galvenā sūtība ir iekustināt ļaudis vairāk iekļauties pagasta sabiedriskajā dzīvē, un tas pamazām arī izdodas, gandarīta pārvaldniece. Jaunajās telpās, piemēram, notikušas dzejas dienas, kur vietējie autori lasījuši savus sacerējumus. «Zinājām, ka mūsu pagastā ir cilvēki, kas raksta dzeju, bet nekad nebijām viņus dzirdējuši,» teic S.Zīberte. Viņa īpaši uzteic arī pasākumu ciklu «Neturi sveci zem pūra», kura organizēšanā aktīvi iesaistījusies A.Prieciņa. Tā mērķis ir aptuveni reizi mēnesī vietējiem sanākt kopā un mācīties citam no cita, piemēram, ko var pagatavot no rudens ražas, kā interesantāk iesaiņot dāvanas, svinīgāk uzklāt svētku galdu. «Ideja tāda, ka cilvēki no mūsu pašu vidus, kas kaut ko māk, nāk un rāda to citiem. Sākumā vajadzēja viņus īpaši uzaicināt, bet nu jau paši piesakās. Pēdējo reizi kopā bijām ap 20 cilvēku,» priecājas Ausmas kundze, atklājot, ka tuvākajā nākotnē padomā vietējos iepazīstināt ar senioru deju soļiem, iesaistīties nūjošanas projektā un citos pasākumos, kas vairo veselību un dzīvesprieku.
