Sabiedrība nevar pastāvēt, ja katram tās loceklim nav iedalītas viņam piemērotas tiesības un pienākumi.
Sabiedrība nevar pastāvēt, ja katram tās loceklim nav iedalītas viņam piemērotas tiesības un pienākumi. Tās ir mūsu rīcības nospraustās robežas, mūsu «drīkst» un «nedrīkst». Cilvēks nevar darboties, cīnīties un aizstāvēt sevi, ja tam nav nekā, uz kā pamatoties, ja nav dokumenta, kas apliecinātu viņa tiesības un pienākumus.
Skolēni ir viena no lielākajām un aktīvākajām sabiedrības grupām, bet, lai cik dīvaini tas arī būtu, kā skolēni viņi ir beztiesīgi, jo Latvijas Republikā nav tādu dokumentu, kas aizstāvētu viņu tiesības. Tādēļ nākas izlīdzēties ar citiem avotiem: konvenciju par bērnu tiesībām, valsts jaunatnes koncepciju, Latvijas vispārizglītojošo vidusskolu nolikumu, cilvēktiesībām un Latvijas Republikas izglītības likumu.
Lai informētu jauniešus par viņiem tik nozīmīgo jautājumu, Jelgavas skolēnu dome 10. oktobrī rīko vienas dienas semināru par tematu «Skolēnu tiesības un pienākumi». Tajā piedalīsies skolēni no deviņām Jelgavas vidusskolām. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, seminārā varēs piedalīties tikai trīs cilvēki no skolas, no katras klašu grupas pa vienam.
Skolēni baidās pieteikt savas tiesības un cīnīties par tām.
Mācību iestādēs nereti ir vērojama skolēnu pasivitāte, kad sākas saruna par viņu tiesībām. Audzēkņi baidās iebilst pret skolotāju un viņa mācīšanas metodēm. Dažkārt skolēnam šķiet, ka atzīme ir nepelnīti zema, bet viņš neiet pie direktora un nesūdzas, jo ir iegājies tā, ka zaudētājs tik un tā būs skolēns. Bieži vien par labāku tiek atzīts klusējot paciest skolotāja brīžiem necieņas pilnu izturēšanos, jo skolēnam nav tiesību sevi aizstāvēt. Labāk ir norīt rūgto kamolu. Kuram gan ir vēlēšanās sākt «karu» pret skolotāja autoritāti? Tomēr lai vai kā, aizvainojums nekur nepazūd, vēl vairāk – tas var pārvērsties naidā.
Skolēna galvenais mērķis mācību procesā ir saņemt labas atzīmes un beigt skolu ar izcilu atestātu. Sankcijas, ko skolotājs varētu izmantot pret «bezkaunīgo izlēcēju», ir iemesls skolēnu klusēšanai. «Skolās valda demokrātija! Visiem ir brīvi atļauts izteikt savu viedokli un domas,» kāds teiks. Bet varbūt tā ir autoritāra, vienpersoniska skolotāju vara, jo kā gan skolēni var pieteikt un aizstāvēt sevi, ja viņiem skolā nav noteiktu tiesību?
Skolu iekšējās kārtības noteikumi ir nepilnīgi.
Latvijas Republikas izglītības likumā ir noteikts, ka skolēnu pienākums ir ievērot mācību iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus. Tieši pēdējais dokuments ir tas, kurā visspilgtāk būtu jāatspoguļo skolēnu pienākumi un tiesības. Izskatot Jelgavas skolu iekšējās kārtības noteikumus, jāsecina, ka nereti tie ir vispārīgu frāžu pilni un skolēnam neko neizsakoši. Sen ir pierādīts, ka pienākumi nevar pastāvēt bez tiesībām, un otrādi! Paradokss, bet, izpētot dažu skolu iekšējās kārtības noteikumus, konstatējām, ka tajos ietverti tikai pienākumi un aizliegumi, bet, kur meklēt tiesības, nav norādīts. Tātad, ja skolēnam skolā nav norādītas tiesības, viņš ir beztiesīgs.
Semināra gaitā skolēni tiks iepazīstināti ar jēdzieniem – tiesības un pienākums, par to nozīmi viņu dzīvē. Dienas programmā paredzētas intelektuālās spēles darba grupās – katrā seši septiņi skolēni. Tas dotu iespēju katram dalīties pārdomās, analizēt un debatēt. Piebildīšu, ka šīs spēles vadīs paši skolēnu domes pārstāvji. Spēļu rezultātu apkopojums būs lielisks materiāls, kas kalpos kā informācija par pašlaik skolā aktuāliem skolēnu tiesību pārkāpumiem, grūtībām, ar kurām jāsaskaras ikdienas mācību procesā. Iespējams, kopējiem spēkiem tiks meklēti risinājumi un kompromisa iespējas.
Semināru «Skolēnu tiesības un pienākumi» nevajadzētu uztvert kā līdzekli sanaidot skolēnus ar skolotājiem. Ar tā rīkošanu vēlamies meklēt kompromisu un pierādīt, ka sasāpējušas lietas nav jānoklusē un jātur sevī. Tās jāsāk risināt pašā iedīglī, un varbūt tad varēs izvairīties no bezjēdzīgiem konfliktiem. Neaizmirstiet, ka skolēni un skolotāji ir nedalāma vienība, kam ir jāmāk sadzīvot.
