24. aprīlī Dome vērsās ar vēstījumu pie tautas, paziņojot: «Ar šā gada 1. maiju stājas spēkā divpakāpju tarifi.
24. aprīlī Dome vērsās ar vēstījumu pie tautas, paziņojot: «Ar šā gada 1. maiju stājas spēkā divpakāpju tarifi, proti, iedzīvotājiem patstāvīgā ikmēneša maksa par pieslēgto jaudu – Ls 1490 Gcal/h – pārējiem patērētājiem – Ls 1749 Gcal/h; maksa par patērēto siltumenerģiju, pēc skaitītāju rādījumiem, visiem patērētājiem –12,04 Ls/Gcal.» Šis lēmums ir nelikumīgs.
Savulaik grieķu triksteris Persejs, savas mātes «čoma» Polidekta uzdevumā devās pēc gorgonas Medūzas galvas. Daudzas zemes viņš pārstaigāja, daudzas tautas redzēja, līdz beidzot nonāca drūmajā veco graiju zemē. Pa visām trim tām bija tikai viena acs un viens zobs. Lietoti tie tika pēc kārtas. Kamēr acs bija vienai graijai, abas pārējās bija aklas. Bet brīdī, kad acs tika nodota nākamai māsai, aklas bija visas trīs. Persejs pēc sava radinieka Hermeja ieteikuma acs nodošanas un pieņemšanas mirkli izmantoja un graiju vienīgo redzes orgānu nolaupīja, lai būtnes piespiestu izpaust ceļu pie gorgonām.
Mūsu pilsētas graijas sargā ceļu uz gorgonu, kurai mēs varam būt pateicīgi par akmeni, kas pilsētas kaklā šūposies vēl gadus piecpadsmit. Mūsu graijām arī ir viena acs. Viena uz piecpadsmit. Grūti konstatēt, kurā brīdī kura no graijām ir tikusi pie redzes orgāna, lai droši varētu pajautāt: vai tiešām tu, graija, neredzi, ka atkal tiek pārkāpts likums? Pārējām četrpadsmit taču nav ko pārmest: viņas ir aklas… Vēl grūtāk ir pamanīt, kura no pilsētas graijām ir tikusi pie vienīgā zoba, lai varētu no viņas prasīt – kod (vai vismaz radi košanas ilūziju), kad tiek pārkāpts likums! Pārējām četrpadsmit taču nav ko pārmest: viņas ir bezzobainas.
Domes vēstījumā norādīts, ka par nesavlaicīgu maksājumu veikšanu tiks aprēķināti soda procenti 0,1% apmērā par katru nokavēto dienu, sākot no nākamā mēneša 1. datuma. Pēc tam, kad «Ziņas» bija vērsušas uzmanību uz šo nejēdzību, Jelgavas pilsētas Prokuratūra Domei nosūtīja protestu, kurā pamatota soda procentu piemērošanas nelikumība. Saskaņā ar LR likumdošanas normām soda nauda ir civiltiesiska kategorija, kas saistību neizpildes gadījumā nosakāma un piemērojama kā civiltiesiskās ietekmēšanas līdzeklis. LR Civillikuma 1756. pantā noteikts, ka pienākums maksāt soda procentus pamatojams vai nu ar tiesisku darījumu, vai ar likumu. Iedzīvotājiem ir īres līgums ar namu pārvaldēm (NĪP). Īres līgumā, kas ir darījums, puses (īrnieks un izīrētājs) tādu nosacījumu nav nolīgušas. Tādēļ ir jāpiemēro tādi soda procenti, kas ir atbilstoši LR Civillikuma 1765. pantam, tas ir, 6% gadā. Arī LR Ministru kabineta 1995. gada 28. februārī apstiprinātie siltumenerģijas piegādes un lietošanas Noteikumi Nr.41 neparedz dzīvokļa īrnieka kā siltumenerģijas lietotāja tiesisko atbildību par saņemtās siltumenerģijas maksas kavējumu. Turklāt Domes 1996. gada 13. jūnija lēmums, uz ko Dome atsaucas, nemaz neparedz soda naudu par nokavētajiem maksājumiem 1997./1998. un 1998./1999. apkures sezonās. Runa šajā lēmumā ir tikai par «iepriekšējo siltumpatēriņa un karstā ūdens parādu», tas ir, par 1995./1996. gada apkures sezonu. Bet Jelgavas Siltumtīkli savos rēķinos līdz šim uzskaitījuši soda naudu 0,1% apmērā.
Tādējādi soda naudas par 1995./1996., 1996./1997., 1997./1998. un 1998./1999. gada apkures sezonām ir aprēķinātas un iekasētas nelikumīgi. Kā zināms, soda procenti tika iekasēti vispirms (atvelkot šīs summas no kārtējiem iedzīvotāju maksājumiem). Siltumtīkliem ir jāveic pārrēķins un no iedzīvotājiem nelikumīgi iekasētā nauda jāatmaksā tiem atpakaļ.
Arī maksas par siltumenerģiju divpakāpju tarifs ir bērns, ko dzemdējušas aklās un bezzobainās graijas. Jelgavas iedzīvotājiem ar Siltumtīkliem nav līgumsaistību. Maksa par komunālajiem pakalpojumiem tika atrunāta īres līgumā (2.2.p. – 2.4.p.), kas noslēgts starp īrnieku un izīrētāju (skatīt MP 1993. gada 26. aprīļa lēmumu Nr.210 par dzīvojamās telpas izīrēšanas parauglīgumu). Saskaņā ar īres līguma 4. pantu, «līgumu var grozīt tikai īrniekam un izīrētājam vienojoties, noformējot šīs izmaiņas rakstiski». LR Civillikumā noteikts, ka «vienpusējs apsolījums, kuru vēl nav pieņēmusi otra puse, nenodibina nekādu saistību» (LR CL 1512., 1513.p.). LR MK 1995. gada 28. februāra siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos noteikts, ka «apakšlietotājs par siltumenerģijas lietošanu slēdz līgumu ar lietotāju».
Un visbeidzot – Domes administrācijai, deputātiem un arīdzan Siltumtīklu vadībai būtu tomēr laiks iepazīties ar LR Enerģētikas likumu, kurš Saeimā pieņemts 1998. gada 3. septembrī. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums «Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā». Siltumtīklu atsaukšanos uz spēku zaudējušu likumu var vērtēt vienīgi kā analfabētismu. Enerģētikas likuma 83. pants nosaka: «valsts pārvaldi energoapgādes regulēšanā īsteno regulators – Energoapgādes regulēšanas padome (turpmāk – padome)». Padome (un nevis pašvaldība vai kāds no tās uzņēmumiem) apstiprina energoapgādes uzņēmumu aprēķinātos tarifus (94.2.). Padome (ne Dome) nosaka tarifu aprēķināšanas metodiku, saskaņā ar kuru energoapgādes uzņēmumi aprēķina tarifus par piegādāto enerģiju (97.1.) Energoapgādes uzņēmumi iesniedz aprēķinātos tarifus (tarifu projektu) padomei izskatīšanai un apstiprināšanai (97.3.). Turklāt padome nosaka kārtību un laika periodu, kādā energoapgādes uzņēmumi noteiktā kārtībā apstiprinātos tarifus publicē laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» pirms to stāšanās spēkā (98.).
Meklēsim nu to vienīgo aci, lai graijas pēc kārtas spētu ieskatīties likumā. Turklāt – ar zobiem vai bez tiem – likumi ir ne tikai jāzina, bet arī jārespektē.
