Pirmdiena, 4. maijs
Vizbulīte, Viola, Vijolīte
weather-icon
+18° C, vējš 4.47 m/s, DR vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Gada notikumi

2011. gada Latvijas lielie politiskie notikumi atbalsojās arī Jelgavā. Pēc Saeimas atlaišanas te tapa viena no lielākajām jaunās Zatlera Reformu partijas nodaļām, šīs puses pašvaldību vadītāji līdz ar ZZS kļuva par lielākajiem zaudētājiem jaunā parlamenta vēlēšanās. Visticamāk, Jelgavā sākās «Swedbank» ažiotāža, taču netrūka arī daudz atcerēšanās vērtu vietējo notikumu.

Gada varonībaVēl aukstajā 15. marta pievakarē Ozolnieku novads, Jelgava, visa Latvija kļuva par vienu varonīgu stāstu bagātāka. Proti, parādot drosmi un attapību, Jelgavas Amatu vidusskolas skolēni Gatis Felsbergs un Artūrs Kairovs izglāba Lielupē pie tilta apmēram desmit metru no krasta ledū ielūzušo 31 gadu vecu vīrieti un viņa astoņgadīgo meitu.«Vīrietis centās dot roku, bet tajā brīdī ledus lūza. Satvēru viņu aiz mēteļa, bet pats paslīdēju uz ledus. Tad man bija bailīgi. Vīrietis ar ūdeni piemirkušajām drēbēm bija par mani smagāks, tomēr nākamajā mirklī izdevās viņu ar sāniem uzvelt uz ledus,» stāstīja Gatis, kurš līšus bija pietuvojies āliņģim. Kamēr viņš cīnījās par ledū ielūzušā vīrieša dzīvību, Artūrs nogādāja drošībā iepriekš no āliņģa izvilkto bērnu. Uz jautājumu, vai vēlreiz riskētu, lai glābtu cita cilvēka dzīvību, tagad abi puiši atbild – jā! Gada prieksŠogad Jelgavas slimnīcā pasaulē nākuši vienpadsmit dvīņu pāri. Ņemot vērā, ka līdz šim gadā slimnīcā dzimuši vidēji divi trīs dvīņu pāri, tas ir neparasti ražīgs gads, atzīst slimnīcas mediķi. Turklāt iespējams, ka gada nogalē Jelgavas slimnīcā tiks sagaidīts vēl kāds pārītis, stāsta Dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Eva Vingre. Šogad pilsēta tikusi arī pie trīnīšiem. Jelgavnieki Inga un Uldis Ķergalvji 4. oktobrī sagaidīja savas trejmeitiņas – Maiju, Māru un Martu. Kamēr tētis darbā, dēli Jānis un Artis nu ir lielākie palīgi māsiņu auklēšanā un ģērbšanā āra pastaigām. Mazulītes jau uzmanīgi visu vēro, smaida, veļas un dūšīgi aug. Ziemassvētkos visas trīs nokristītas Jaunpils evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Jaunpils radi, jo īpaši Ulda brāļa ģimene, ir lieli palīgi mazulīšu auklēšanā un šad tad trejmeitiņas paņem pie sevis uz nakti, lai vecāki var atpūsties un izgulēties. Inga stāsta, ka līdz ar meitiņu piedzimšanu pilsētā jau kļuvusi atpazīstama, cilvēki smaida, nāk klāt un apsveic. Pretimnākoša esot arī Ingas un Ulda darbavieta, un kolēģi, kas palīdzējuši nopirkt trīnīšu ratiņus, regulāri izpalīdz ar drēbītēm un citām mazuļu lietām, jo tagad tās vajadzīgas katra pa trim. Ģimene jau nopirkusi lielāku auto, lai tajā satilptu visa kuplā saime. Brāļi vēl nav atskārtuši, kā māsiņas atšķirt, bet māmiņa stāsta, ka katrai sejiņā ir savas atšķirības pazīmes un, augot lielākām, meitenītes mainās vēl vairāk. Inga nebeidz stāstīt, cik laimīga jūtas, lai arī mazās prasa nemitīgu uzmanību un rūpes. Jelgavnieki ir vieni no piecām šogad ar trīnīšiem svētītajām Latvijas ģimenēm, vēl trīs bērniņi vienlaikus nākuši pasaulē kādā Īrijā mītošu latviešu ģimenē. Gada rokādesSasniedzot 80 gadu vecumu, pēc 15 gadu kalpošanas Romas katoļu baznīcas Jelgavas diecēzē jūlijā no amata atkāpās tās pirmais bīskaps Antons Justs. Tas noticis saskaņā ar Vatikāna likumdošanu. A.Justs dzimis 1931. gadā Varakļānu pagastā. Kara laikā emigrējis uz Vāciju, bet 1962. gadā izceļojis uz ASV, kur kalpojis dažādās draudzēs. Latvijā pēc arhibīskapa Jāņa Pujata aicinājuma atgriezies 1992. gadā un četrus gadus vēlāk iecelts par bīskapu Jelgavas diecēzē. 10. septembrī A.Justa vietā stājies jaunais bīskaps Edvards Pavlovskis.Jaunu mācītāju šovasar ieguva arī Jelgavas Sv.Annas draudze, kad Aivaru Gusevu amatā nomainīja Kaspars Kovaļovs. Savukārt Jelgavas baptistu draudzei Andra Jūrmaļa vietā šogad tā arī nav iz­devies atrast pastāvīgu «dvēseļu ganu». Gada cerībaLauksaimnieki par savu gada notikumu atzinuši pamatakmens iemūrēšanu jaunai piena pārstrādes rūpnīcai, kas top Jelgavā un pāris mēnešos jau piedzīvojusi spāru svētkus. Biedrība «Zemnieku saeima» uzsver, ka līdz ar ražotni tiek likti pamati stabilitātei un kooperācijai piena nozarē. Zemnieki līksmo, ka turpmāk vairs nebūs atkarīgi no rijīgajiem piena pārstrādātājiem un savu darbu atalgos paši. Piena brūvējumus – sieru un vājpiena pulveri – gan baudīs tikai ārzemnieki, jo tie sola labāku cenu, turklāt Latvijas tirgū piena jau pietiekot. Pozitīvo gaisotni šajā 10,5 miljonus latu vērtajā projektā gan aizēno fakts, ka piecu miljonu latu valsts galvojums, kas tāds bija vienīgais, rūpnīcas celšanai tika tieši uzņēmumam, ko vada Uldis Krievārs, reizē arī premjera padomnieks. Gada balvaJelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, kurš ar savām dīvainajām izdarībām ne reizi vien nonācis Latvijas ziņu virsrakstos, šogad izpelnījās arī Latvijas Zinātņu akadēmijas biedru ievērību, saņemot Mērfija balvu. Tomēr runa nav tikai par politisku neveiksmi, bet gan par likumpārkāpumu. 24. februāra vakarā, reaģējot uz ziņām par malumedībām Platones pagastā, vietējie mednieki un Valsts policijas pārstāvji tur vizināmies ar sniega motociklu sastapa Z.Cauni un viņa draugu Rīgas virsmežniecības mežzini Jāni Ozoliņu, kura rokās bija pielādēts medību ierocis. Z.Caune pamanījās arī krietni sameloties, sakot, ka nekāda ieroča nav bijis, bet vēlāk bija spiests atvainoties sabiedrībai. Ap 1200 iedzīvotāju parakstījās par prasību atlaist novada Domi, kurai tāpat kā Z.Caunes partijas biedriem nebija būtisku iebildumu pret odiozā vietvalža rīcību. Lai gan pagājuši jau 10 mēneši, tikai tagad lietu sola nodot prokuratūrai. Taču ar malumedībām novada priekšsēža kauns nebeidzās – 14. jūnijā, kas ir izsūtīto piemiņas diena, novada darbinieki ar Z.Cauni priekšgalā, malkodami gardus dzērienus un klausīdamies mūziku, priecājās Vilces Zaķu pļavā. Gada notikums sportāDažāda ranga čempionu trūkums individuālajos veidos (peldēšana, pauerliftings, cīņas sports, bokss u.c.) nav Jelgavai raksturīga parādība, bet ko padarīsi, ja ļaužu uzmanību vairāk piesaista sporta spēles un to karalis futbols. Mūsu pilsētā – FK «Jelgava». Par ko tad šos slavēt, ja Latvijas kauss šogad gājis secen, bet virslīgā tāpat kā iepriekš – sestā vieta? Par to arī jāslavē – par stabilitāti. Otrais gads bieži mēdz būt  grūtāks nekā debija, bet sestā vieta šogad nopelnīta ar 43 punktiem (pērn – 25), un tuvākie sekotāji no mūsu kluba ir 15 (pērn –  viena) punktu attālumā.Stabils arī «Jelgava/LU» dāmu trešais valsts čempionu tituls volejbolā, bet par panākumiem šajā veidā ceram rakstīt, kad sevi parādīs arī Latvijas izlase ar mūsu treneri Jāni Leiti priekšgalā. Un stabils izrādījies pat basketbols, kur BK «Jelgava» Latvijas Basketbola līgas tabulā nemaz nav zemāk par pērno «Zemgali». Gada projektiLai gan līdz projekta noslēgumam bija atlicis vēl pusotrs mēnesis, atklāt Dobeles šosejas divus gadus rekonstruēto četrus miljonus latu vērto posmu Jelgavas mērs Andris Rāviņš lēma jau 14. septembrī, pāris dienu pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Pozitīvās noskaņās runājot par vērienīgajiem ielu rekonstrukcijas darbiem, Jelgavas vadība todien nesaņēmās pieminēt un ar klusuma brīdi godināt tikai pirms pāris stundām bojāgājušu strādnieku citā vairāku miljonu projektā Raiņa ielā. Jaunā puiša tuvinieki ir pārliecināti, ka nelaime notika uzņēmuma «Kulk» bezatbildības dēļ, tas skaidrojumos Valsts darba inspekcijai pastāv uz paša strādnieka vainu – viņš esot kāpis būvbedrē, kad to nevajadzējis darīt.Jelgavas saimnieki iedzīvotāju priekam šopavasar nodeva divus gadus veidotu promenādi un pludmali Lielupes labajā krastā posmā starp Rīgas ielu un dzelzceļa tiltu. Tas bija iespējams, pateicoties ES dotajai naudai cukura ražošanas seku novēršanai. Darbu gaitā gan atklājās, ka topošā pludmale ir īsts mīnu lauks, jo neitralizēt lādiņus sapierus turp nācās saukt vairākkārt. Šogad Jelgavā sākts vēl viens vērienīgs projekts, kas ar piecu miljonu latu izmaksām kļūs par dārgāko pilsētā, – apjomīgas pārmaiņas piedzīvo J.Čakstes bulvāris un Driksa. Gar to taps omulīga promenāde, no kuras gājēji pa tiltiņu varēs nokļūt Pasta salā, pastaigā nolūkojoties arī strūklakās. Gada pretimnākšanaAugusta beigās Jelgavā, Pulkveža Brieža ielā 23a, durvis vēra jauns pašvaldības bērnudārzs «Ķipari», kas tapa galvenokārt par ES un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem. Jaunajā dārziņā ir 256 vietas, no kurām 16 paredzētas speciālajā grupā bērniem ar īpašām vajadzībām. No citiem tas atšķiras ar to, ka iestādē bērniem tiek piedāvāti arī veselības uzlabošanas pasākumi – sāls istabas un baseins. Līdz ar «Ķiparu» atklāšanu pilsētā tagad darbojas deviņi pašvaldības un septiņi privātie bērnudārzi. Jelgava gada beigās pasniedza skaistu dāvanu daudzbērnu ģimenēm. To atvasēm līdzīgi kā Ozolniekos turpmāk vairs nebūs jāgaida rindā uz vietu pašvaldības dārziņā. Jaunu bērnudārzu ceļ arī Ozolnieku novada pašvaldība, turklāt tā nolēmusi pabalstīt pirmsskolas pedagogus, piemaksājot pie valsts noteiktā atalgojuma ap 50 latu mēnesī. Gada zādzībaŠogad ne par mata tiesu nemazinājās pēdējos gados aizvien augusī metāla zagļu apetīte. No Alunāna parka aiznests un policistu vēlāk atrasts latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna metāla bareljefs, nozagts kārtējais kapu zvans, šoreiz Svētes pagasta Kalnanšu kapsētā, un visbeidzot – Līvbērzes pagastā gabalos sazāģēts 35 metrus augsts ugunsnovērošanas tornis, kas pēdējos gados stāvējis neizmantots naudas trūkuma dēļ. Tie mūsu pusē ir kliedzošākie gadījumi, kas pierāda, ka valsts ar metāla zagšanas sērgu nespēj tikt galā. Gada notikums kultūrāKā īpašs kultūras notikums šogad jāatzīmē «Zemgales ērģeļu dienas 2011», kad Jelgavas un apkārtnes dievnamos varēja baudīt augstas kvalitātes muzikālās vērtības pašmāju un viesmākslinieku izpildījumā. Sv.Annas katedrāle kļuvusi par iecienītu koncertzāli ne tikai ērģeļu dienās – šogad tā vairākreiz izmantota arī diriģenta Aigara Meri muzikālajos projektos, bet gada nogalē tajā savu sniegumu nu jau tradicionāli rādīja gan Jelgavas Mūzikas skolas audzēkņi (attēlā – Līva Dumpe), gan 4.vidusskolas superkoris «Spīgo». Iepriecināja daudzās mākslinieku personālizstādes, kā arī uzdrošināšanās izrauties ārpus «dzimtā ciema» – lai minam klasiķa Ģederta Eliasa darbu viesošanos Kijevā vai pašreiz aktīvo mākslinieku viesizrādi tepat kaimiņos Žagarē. Lai neapvainojas arī pārējie kultūras druvas kopēji, jo jābūt īpaši «kultūraklam», lai nepamanītu, ka pasākumu dažādām gaumēm šogad netrūka un sauklis «pie mums jau nekas nenotiek!» Jelgavā sen vairs nav aktuāls. Gada rūpes Mazais Ozolnieku novads šoruden centies pierādīt, ka kārtības noteikšanā tas var pildīt arī pienākumus, ko par tikai saviem uzskata valsts. Rūpēs par iedzīvotāju labsajūtu un veselību Dome vienbalsīgi lēma aizliegt smēķēt uz lodžijām, balkoniem un pie atvērtiem logiem, kaut gan valstiskā izpratnē šīs telpas ir neaizskarams privātīpašums. Ozolnieki nepadevās arī pēc nozares ministrijas norādēm, ka pašvaldībai šādas varas nav, un nu jau diskusija nonākusi pie speciālistiem, kuri spriedīšot, kas būtiskāk – vienu tiesības justies brīvi savā īpašumā vai otru tiesības elpot tīru gaisu. Gada ugunsgrēksJūnija sākumā kādā karstā un vējainā darba dienā izcēlās līdz šim nepieredzēts ugunsgrēks Līvbērzes pagastā – uzņēmuma «Laflora» apsaimniekotajā Kaigu purvā Veļu tīrelī. Uzņēmumā veiktā pārbaude apstiprināja, ka kūdras aizdegšanās iemesls ir dzirksteles no kāpurķēžu traktora, kas liktenīgajā dienā bija nodarbināts sakņu vākšanā. Cilvēki, par laimi, necieta, arī zaudējumi bija salīdzinoši nelieli – ap 24 tūkstošiem latu –, taču gūta vērtīga mācība priekšdienām. Proti, karstākajās dienās, kad tveici pavada stiprs vējš, uz pāris stundām dienas vidū pašu drošības dēļ kūdras izstrāde jāpārtrauc. Gada kauns Ar vairāk nekā 20 tūkstošu latu gada algu var arī nepietikt. Maija vidū Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki aizturēja ilggadējo Jelgavas slimnīcas šefu Andri Ķipuru, vainojot viņu kukuļņemšanā. KNAB norāda, ka, būdams valsts amatpersona, no 2010. gada novembra līdz 2011. gada 13. maijam slimnīcas vadītājs no divu komercuzņēmumu valžu priekšsēdētājiem pieņēma kukuļus ne mazāk kā 3700 latu apmērā saistībā ar slimnīcas iepirkto medicīnas aprīkojumu. Savukārt cits slimnīcas vadošs darbinieks – Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītājs Edmunds Kalniņš – no uzņēmumu vadītājiem pieprasīja un pieņēma prettiesisku labumu 300 latu apmērā. No slimnīcas vadītāja amata pēc KNAB prasības A.Ķipurs tika nekavējoties atcelts (viņš gan turpina tajā strādāt par ārstu), arī partija «Jaunais laiks» pēc neilgas minstināšanās viņu no savām rindām izslēdza, savukārt Jelgavas Domes vadība A.Ķipuru, kurš ir arī Domes deputāts, drīzāk gan aizstāvēja, slavējot viņa profesionalitāti un norādot, ka vainu var noteikt tikai tiesa. KNAB gan uzsver, ka šajā gadījumā tam ir pilnīga pārliecība par kukuļošanu faktu. Pieredze rāda, ka naudas ņemšanas lietās pēc vainīgo aizturēšanas izmeklēšana līdz to nodošanai nākamajās instancēs notiek aptuveni gadu.

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.